Kremlis ar šādu situācijas vērtējumu nācis klajā, kamēr sarunas pārnestas uz Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), kuras pašreizējais priekšsēdētājs Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau atzinis, ka Eiropa nonākusi tik tuvu karam, kā nekad iepriekš kopš PSRS sabrukuma.
Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs žurnālistiem izteicies, ka līdz šim sarunas devušas dažas "pozitīvas nianses", taču ar to nepietiekot.
"Sarunas tika ierosinātas [no mūsu puses], lai saņemtu konkrētas atbildes uz konkrētiem fundamentāliem jautājumiem. Domstarpības tikušas reģistrētas tieši šajos fundamentālajos jautājumos," norādījis Peskovs.
Viņš kritizējis arī ASV likumprojektu par sankcijām pret Krievijas civilajām un militārajām amatpersonām, arī pret Putinu uzbrukuma gadījumā Ukrainai, ko sagatavojuši senatori, kas pārstāv demokrātus.
Pekovs norādījis, ka šādas sankcijas pielīdzināmas attiecību saraušanai.
Tikmēr Krievijas vēstnieks Aleksandrs Lukaševičs, Vīnē uzstājoties no EDSO tribīnes, brīdinājis, ka gadījumā "ja mēs saprātīgā termiņā nedzirdēsim konstruktīvu atbildi uz mūsu priekšlikumiem un ja agresīvais darbības kurss pret Krieviju turpināsies, mēs būsim spiesti izdarīt atbilstošus secinājumus un īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu stratēģisko līdzsvaru un likvidētu nepieņemamos draudus mūsu nacionālajai drošībai."
"Krievija ir miermīlīga valsts, taču mums nav vajadzīgs miers par katru cenu. Nepieciešamība iegūt šīs tiesiski noformētās drošības garantijas mēs uzskatām par [prasību, kas izpildāma] bez nosacījumiem," atklāti piedraudējis Lukaševičs.
Savukārt ASV vēstnieks Maikls Kārpenters EDSO sanāksmē norādījis, ka neskatoties uz Rietumu gatavību atklātam dialogam, "mums apņēmīgi jānoraida šantāža un mēs nedrīkstam nekad pieļaut, ka agresija un draudi tiek atalgoti."
Tajā pašā laikā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, kurš vadīja pirmdien Ženēvā notikušās sarunas ar ASV, paziņojis, ka Maskava nesaskatot jēgu tuvākajās dienās rīkot vēl vienu sarunu kārtu ar Rietumiem par tā dēvētajām "drošības garantijām".
"Nesaskatu jēgu tuvāko dienu laikā sēsties [pie sarunu galda], vēlreiz pulcēties un sākt tās pašas diskusijas," intervijā Krievijas televīzijas kanālam norādījis Rjabkovs piebilstot, ka visos svarīgākajos jautājumos par NATO paplašināšanās apturēšanu uz alianses "pekelīšu" aizvākšanu no Austrumeiropas ASV un to sabiedrotie faktiski sakot Maskavai "nē".
Viņš pārmetis Rietumiem "elastības" trūkumu visos "svarīgajos jautājumos".
Rjabkovs arī izteicies, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems kārotās "drošības garantijas", nav izslēgta Krievijas karaspēka izvietošana Kubā un Venecuēlā.
Li.