Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.
Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.
Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.
"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.
Tirgum iespējama alternatīva "Urals" bija Kaspijas cauruļvadu konsorcija nafta, kas sastāv pārsvarā no Kazahstānas naftas markām, bet tagad pieeja tai ir ļoti ierobežota.
Kaspijas cauruļvada konsorcija 1500 kilometrus garais cauruļvads, pa kuru iespējams transportēt 67 miljonus tonnu naftas gadā, ir galvenais maršruts naftas transportēšanai no Kazahstānas. Nafta no cauruļvada tiek pārkrauta uz tankkuģiem jūras terminālī pie Novorosijskas.
Konsorcija akcionāri ir Krievija (31%), Kazahstāna (20,75%), uzņēmumi "Chevron" (15%), "Lukoil" (12,5%), "Exxon" (7,5%), "Rosneft-Shell Caspian Ventures Limited" (7,5%), un vairāki mazākuma akcionāri.
Eiropas Savienība apsver naftas embargo noteikšanu pret Krieviju tās uzbrukuma Ukrainai dēļ.