“Mēs vēl nēesam izdarījuši gala lēmumu attiecībā uz pilna apmēra sadarbības atjaunošanu ar NATO,” sacīja D.Rogozins. “Mēs uzmanīgi iepazīsimies ar noslēguma dokumentu, ko šajā samitā būs pieņēmuši (NATO) valstu vadītāji, un izvērtējot to, kas tajā teikts par Krieviju, mēs formulēsim savu viedokli.”
NATO pārtrauca formālās attiecības ar Maskavu pagājušajā gadā pēc tam, kad Krievija veica bruņotu iebrukumu Gruzijā.
5.martā NATO ārlietu ministri nolēma atsākt oficiālu dialogu ar Krieviju, neskatoties uz Lietuvas un dažu Austrumeiropas valstu iebildumiem. Tomēr D.Rogozins paziņoja, ka ar to “nav pietiekami”.
“Mēs joprojām uzskatām, ka NATO pozīcija Gruzijas kara dēļ ir nepieņemama,” sacīja Krievijas vēstnieks NATO. “Vārdi, pieņemami Krievijai, ir nepieciešami NATO samita gala deklarācijā.”
Ziemeļatlantijas alianse, kuras līderi 3. un 4.aprīlī tiksies Vācijā un Francijā, uzskata, ka tās dialogs ar Krieviju ir nozīmīgs elements reģionālai un globālai drošībai. Tomēr NATO uzsver, ka nemainīs kritisko attieksmi pret Krievijas bruņotajām darbībām Gruzijā pagājušā gada augustā un tam sekojošo lēmumu atzīt Gruzijas separātisko Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionu neatkarību.