"ASV turpina divkosīgo līniju, no vienas puses, uz austrumu flanga pastiprināšanu un placdarma spēka projicēšanai radīšanu, no otras puses - tas ir acīmredzami - skubina sabiedrotos nelokāmi izpildīt Vašingtonas prasības paaugstināt militāros budžetus līdz 2% [no iekšzemes kopprodukta]," sacīja Gruško žurnālistiem Maskavā, atbildot uz lūgumu komentēt Baltā nama lēmumu sniegt Baltijas valstīm militāro palīdzību apmēram 170 miljonu ASV dolāru (138 miljonu eiro) vērtībā.
"Te ir redzama ASV ieinteresētība, lai šī nauda tiktu tērēta, pirmām kārtām, amerikāņu bruņojuma iegādei, jo, pēc NATO normatīviem, ne mazāk par 20% militāro izdevumu jāvelta tehnikas un bruņojuma iepirkšanai," teica Krievijas ārlietu ministra vietnieks.
"Mūsu pozīcija ir skaidra - mēs uzskatām, ka visi šie pūliņi, kurus mēs redzam no NATO puses, neuzlabo situāciju drošības jomā, bet tikai to pavājina," uzsvēra Gruško.
Pēc ASV un Baltijas valstu prezidentu tikšanās otrdien Baltais nams paziņoja, ka Savienotās Valstis plāno piešķirt gandrīz 100 miljonus dolāru (81 miljonu eiro) lielkalibra munīcijas iepirkšanai Baltijas valstu bruņoto spēku vajadzībām un vairāk nekā 70 miljonus dolāru (57 miljoni eiro) Baltijas valstu armiju apmācību un aprīkojuma piegādes programmām.
.
smits
Pārskatīt algas