Jauno realitāti sāk izjust pat sporta komandas. Krievijas sporta spēļu federācijas entuziastiski gatavas tās uzņemt savā paspārnē, taču starptautiskās futbola federāciju asociācijas varētu pret to izturēties ļoti atturīgi.
Krievija solījusi šajā gadā vien Krimas ekonomikas integrēšanā ieguldīt septiņus miljardus ASV dolāru. Taču tai var izrādīties grūti izpildīt solīto gan pašas ekonomisko problēmu dēļ, gan tāpēc, ka visas infrastruktūras savienošana ar Krievijas teritoriju var prasīt ļoti daudz laika.
Krima no Ukrainas saņem 80% patērētā saldūdens un 90% patērētās elektrības. Ukraina ir ierobežojusi pa kanālu plūstošā saldūdens daudzumu uz Krimu, un Krimas zemniekiem jau jācīnās par ūdeni jaunās ražas saglābšanai sausuma skartajos 120 tūkstošos hektāru zemes.
Krievijai ir jāizdod miljardi dolāru un nepieciešams krietns laiks, lai savienotu ar ceļiem un ūdenspiegādes kanāliem savu teritoriju ar Krimu pāri četrus kilometrus platajam Kerčas šaurumam.
Savukārt laikraksts Krimskije Izvestija apkopojis lasītāju žēlošanos par Maskavas laika ieviešanu, pagriežot pulksteņa rādītājus uzreiz par divām stundām uz priekšu. Tagad vasarā Krimas laiks par vienu stundu, bet ziemā par divām stundām atšķiras no ierastā laika. Skolēniem esot bijušas problēmas piecelties, pensionāri sūdzas par veselības problēmām. Laucinieki žēlojas, ka esot problēmas pieradināt slaucamās govis pie jauniem slaukšanas un ganībās vešanas laikiem.
Lai gan Krievijas Federālā tūrisma aģentūra 29. maijā rekomendējusi valsts uzņēmumiem iegādāties darbiniekiem ceļazīmes atpūtai Krimā un Maskavas mērija par astoņiem miljoniem dolāru sūtīs uz turieni bērnus, būs grūti pilnībā piepildīt viesnīcas. Moscow Times raksta, ka maijā viesnīcu piepildījums bija tikai 10% ierasto 100% vietā.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 9.jūnija, avīzē Diena!