Krima gandrīz pilnībā bez elektrības palika naktī uz 22. novembri, kad kādi līdz šim nenoskaidroti ļaundari Ukrainas Hersonas apgabalā uzspridzināja balstus elektrolīnijām, kas nodrošināja aptuveni 70% no pussalā patērētās elektroenerģijas. Neraugoties uz ukraiņu nacionālistu un Ukrainā mītošo Krimas tatāru centieniem traucēt, ukraiņu inženieriem izdevies atjaunot daļu no bojātajām elektrolīnijām, bet vēl pagājušajā nedēļā Ukraina neatsāka elektrības padevi uz pussalu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apsūdzējis Ukrainu Krimas iedzīvotāju "spīdzināšanā", bet Kremļa ieceltais pussalas vadītājs Sergejs Aksjonovs paziņojis, ka neesot iespējama politiska sadarbība ar Ukrainas pašreizējo valdību, ko vadot "trakie". "Esmu pārliecināts, ka mēs uzlabosim attiecības ar Ukrainu, tiklīdz pašreizējais Ukrainas prezidents [Petro Porošenko] tiks padzīts no varas," viņu citē TASS.
Jau divas nedēļas Krimā ir spēkā ārkārtas stāvoklis, kas ilgšot vismaz līdz 20. decembrim. Ierobežotās elektroapgādes dēļ tūkstošiem ģimeņu vakarus pavada sveču gaismā, jo strāva ir pieejama tika dažas stundas dienā. Daudzviet nedarbojas luksofori, mobilo telefonu sakari ir vāji, bet pie degvielas uzpildes stacijām vērojamas garas rindas, jo cilvēki vairumā iepērk degvielu, lai darbinātu privātos ģeneratorus.
Pagājušajā nedēļā Putins, kurš bija ieradies Krimā, svinīgi palaida pirmo elektrolīniju, kas Ukrainai piederošo pussalu savienos ar Krieviju. Tā Krimu spēs apgādāt ar aptuveni 200 megavatiem elektrības jeb 20% no jaudas, kas pussalai nepieciešama diennaktī, raksta Deutsche Welle. Līdz decembra beigām paredzēts ierīkot vēl vienu tikpat jaudīgu elektrolīniju. Krievijas enerģētikas ministrs atzinis, ka pilnīga Krimas energoneatkarība tikšot nodrošināta līdz 2018. gada martam.
Tomēr daļa vietējo ir stoiciski. "Mums vajag kādu laiku paciesties, viss tiks atrisināts," Krimas galvaspilsētas Simferopoles iedzīvotājs Jurijs sacīja ziņu aģentūrai Reuters. "Deviņdesmitajos gados šeit arī bija nopietni elektroapgādes traucējumi, bet kaut kā tie pārgāja."
Viņam piebalso pensionāre Tatjana Bragina: "Lūdzu, rakstiet, ka mēs neesam izmisuši. Gluži pretēji - mēs esam prieka pilni."
Bet ne visi Krimas iedzīvotāji ir mierā ar esošo situāciju. "Tas ir kā dzīvot akmens laikmetā," savas izjūtas apraksta simferopoliete Jekaterina. "Domāju, ka pēc Krimas kļūšanas par daļu no Krievijas lietas mainīsies. Nav tā, kā es to biju iedomājusies." Sieviete uzskata, ka Maskavas atbalstītajām vietējām varasiestādēm vajadzēja sagatavoties šādam scenārijam.
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Pārbauda lojalitāti Maskavai lasiet pirmdienas, 7.decembra, laikrakstā Diena!