Ronaldam Reiganam PSRS bija „ļaunuma impērija”, savukārt V. Putins nosauca PSRS sabrukumu par gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu un, kā uzskata izdevums, ir izvirzījis par savu mērķi novērst šīs katastrofas sekas. Pēc atgriešanās prezidenta krēslā V. Putins atkal pilnība kontrolēs valsts ārpolitiku un varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem, norāda laikraksts.
Pēc izdevuma domām, V. Putins nekad nav īpaši interesējies par iekšpolitiku, un „viņa vienīgais politiskais sauklis ir hipernacionālisms, kas pretstata lepno, cietošo Krieviju naidīgās pārējās pasaules ar ASV priekšgalā sazvērestībai”. Tomēr šis sauklis ir efektīvs, jo pat V. Putina oponenti atzīst viņa nopelnus Krievijas statusa starptautiskajā arēnā atjaunošanā.
Pakāpeniski arī izpaužas V. Putina stratēģijas lielvalsts statusa atgūšanai Krievijai elementi. „Liela nozīme šajā plānā ir paredzamajai pretimstāvēšanai ar tradicionālo ienaidnieku – Amerikas Savienotajām Valstīm,” apgalvots rakstā. Tā pagājušajā nedēļā Kremlis piedraudēja izstāties no Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem, ja ASV neatteiksies no Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides plāniem. Savukārt minētais līgumu bija ASV un Krievijas attiecību „pārstartēšanas”, kuru Baltais nams uzskata par savu lielo panākumu un trumpi, kas ļaus atkārtoti ievēlēt Baraku Obamu ASV prezidenta postenī, pamatā.
Situācijā, kad ASV ir aizņemtas ar kariem uz Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijā, kā arī pārņemtas ar „arābu pavasara” notikumiem, Vašingtona uzskata, ka miers „Krievijas frontē” ir ļoti svarīgs. „Putins, pēc visa spriežot, gatavojas radikāli mainīt situāciju,” teikts rakstā. Izdevums piebilst, ka V. Putins tāpat aktīvi atjauno bijušo padomju Vidusāzijas republiku savienības ideju, kura, pēc laikraksta domām, palielinās Krievijas militāro un politisko ietekmi.
„Putina trešās impērijas projekts kā vienu no galvenajiem elementiem paredz Maskavas politizētu kontroli pār stratēģisko energoresursu piegādēm Eiropai,” teikts rakstā. Pēc analītiķu domām, līdz 2030. gadam Krievija kontrolēs līdz 50% gāzes piegāžu Eiropai. Tas ir ļoti svarīgi, jo V. Putina jauno impēriju iespējams finansēt tikai uz naftas un gāzes ienākumu rēķina. „Iespējams, Eiropa faktiski apmaksā savu nākotnes atkarību no Krievijas,” norādīts publikācijā.
Izdevums norāda uz vēl virkni citu „impērijas pretrieciena” pazīmju: Krievijas pretestību „jebkurai darbībai teritorijās, kuras kādreiz tika dēvētas par tās tuvajām ārzemēm”, atteikšanos ieviest sankcijas pret Sīriju un Irānas kodolprogrammas „faktisku aizstāvēšanu”. „Tāpat Putins turpina veltīt prioritāru uzmanību Krievijas armijas modernizācijai,” teikts rakstā.
„Martā gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas nekādā ziņā nebūs sāncensība. Īstā sāncensība sāksies tikai pēc vēlēšanām,” secina izdevums.