"Mēs pieņēmām lēmumu noskaidrot, kā NATO-Krievijas padomi izmantot kā instrumentu attiecību atjaunošanai ar Krieviju. Mēs izpētīsim šo jautājumu un noteiksim laiku un datumu, kā to var izdarīt," NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē pavēstīja Stoltenbergs.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un Austrumukrainas destabilizācijas NATO pērnā gada jūnijā apturēja darbību 2002.gadā izveidotajā NATO-Krievijas padomē, un kopš tā laika nav notikušas tikšanās diplomātu līmenī.
Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņoja, ka sagaida regulāru Krievijas un NATO diplomātisko kontaktu atjaunošanos tuvākajā nākotnē.
"Ar Krieviju mums ir jābūt stingriem, taču atvērtiem dialogam," sacīja Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss. "Mums jebkurā gadījumā vajag kontaktus starp armijām, lai izvairītos no tādiem incidentiem kā nesen ar Turciju un Krieviju."
Citu valstu ārlietu ministri bija piesardzīgi par iespējām atjaunot NATO-Krievijas padomes darbu.
"Pašlaik NATO notiek diskusija, kā veidot dialogu. Viena iespēja ir politisks dialogs caur NATO-Krievijas padomi, taču ir arī citi veidi, kā to darīt," sacīja Norvēģijas ārlietu ministrs Berge Brende. "Nekādi lēmumi nav pieņemti."
"Mums ir vajadzīgs dialogs, tas ir skaidrs. Tieši kādam ir jābūt dialogam, vēl nav nolemts," norādīja Slovākijas ārlietu ministrs Miroslavs Lajčaks.
"Mums ir vajadzīgas labas attiecības, taču ir arī nepieciešams, lai Maskava gribētu labas attiecības ar NATO," paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Kristians Jensens.