Grupa APT29, kas veikusi šos uzbrukumus, tiek turēta aizdomās par kiberuzbrukumiem arī ASV prezidenta vēlēšanu procesa laikā.
Tā sauktā pikšķerēšana tika vērsta pret deviņiem e-pasta kontiem, Norvēģijas telekanālam TV2 pavēstīja PST pārstāvis Ārne Kristians Heigstoils.
Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, kāds bija šīs operācijas mērķis.
Heigstoils APT29 raksturoja kā grupu, kas "saistīta ar Krievijas varasiestādēm", piebilstot, ka Norvēģiju par uzbrukumu informēja kāda sabiedrotā valsts.
Nav pamata uzskatīt, ka kiberuzbrukumos tika iegūta slepena informācija, laikrakstam Verdens Gang uzsvēra PST pārstāvis Martins Bernsens.
Kiberuzbrukums, kura laiks netiek atklāts, tika vērsts arī pret Norvēģijas radiācijas aizsardzības pārvaldi, kādu skolu un Norvēģijā opozīcijā esošo Darba partiju.
Norvēģija trešdien izsauca Krievijas vēstnieku, lai izteiktu protestu par Maskavas nevēlēšanos izsniegt vīzas iebraukšanai Krievijā diviem Norvēģijas parlamenta deputātiem.
Maskava šo soli skaidrojusi kā atbildi Norvēģijas dalībai Rietumvalstu sankcijās, kas ieviestas par Krievijas agresiju Ukrainā.
Krievijas nepatiku arī izraisījis Norvēģijas lēmums uzņemt 300 ASV jūras kājniekus.
Cipars
Pipars
zvirbulēns