Žirinovskis atklāti izteicies, ka referendumu rīkošanas mērķis nav iedzīvotāju demokrātiskās tiesības paust savas vēlmes, bet gan Baltijas valstu iedzīvotājiem dota iespēja "piekrist tam, ka viņi no jauna ir daļa no Krievijas".
Žirinovskis paudis lielu prieku, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra uzsākusi pārbaudi par PSRS izjukšanas likumību, norādot, ka Baltijas valstu neatkarības atzīšana, kā arī 1991.gada 8.decembrī pieņemtā Belovežas vienošanās par PSRS likvidēšanu nav likumīga un Krievijas parlamentā tā arī nav ratificēta.
"Jāskatās atbilstoši dokumentiem: nav ratifikācijas - nav Baltijas valstu un NVS. Gorbačova un Valsts padomes - pagaidu varas orgāna, kas arī nav atrunāts konstitūcijā, atzīšana nav likumīga," paziņoja Žirinovskis.
Valsts domes ultranacionālistu partijas - liberāldemokrātu - līderis savu nostāju argumentēja ar faktu, ka PSRS konstitūcija "neparedzēja nekādu valsts izjukšanu".
Ja Krievijas Ģenerālprokuratūra Baltijas valstu neatkarības atzīšanu pasludinās par nelikumīgu, "tādā gadījumā republikām ir pienākums rīkot referendumus, lai Baltijas valstu iedzīvotāji šajos referendumos varētu piekrist tam, ka viņi no jauna ir daļa no Krievijas, un viss," paziņoja Žirinovskis.
Savukārt Kremlī nav saprotams, kāda jēga ir iniciatīvai, kas iesniegta Ģenerālprokuratūrā par Baltijas valstu neatkarības leģitimitātes pārbaudi, paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Kremlis nav iepazīstināts ar šo iniciatīvu, un man, godīgi runājot, ir grūtības saprast šīs iniciatīvas būtību," sacīja Peskovs, lūgts komentēt ziņas par Ģenerālprokuratūrā ierosināto pārbaudi par PSRS izjukšanas likumību.
Bet Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien žurnālistiem Vīnē apgalvoja, ka viņam par šo iniciatīvu nekas nav zināms. "Es neesmu dzirdējis par tādu prasību. Es zinu, ka mums ar Baltijas valstīm ir diplomātiskas attiecības un starpvalstu līgums," sacīja Lavrovs.
"Ģenerālprokuratūra tiešām ir saņēmusi šādu deputātu pieprasījumu. Saskaņā ar likumu mums jāpieņem izskatīšanai visi saņemtie pieprasījumi neatkarīgi no to satura. Dažkārt tiem vispār trūkst jēgas. Šajā gadījumā ir skaidrs, ka nekādu juridisku perspektīvu šim stāstam nav," teikusi prokuratūras pārstāve Marina Gridņeva.
Krievijas Valsts domes deputāts Žirinovskis bieži izceļas ar skandaloziem izteikumiem, tomēr vairāki Rietumu komentētāji odiozajam politiķim piedēvē "galma āksta" lomu, kas ļauj Kremlim caur Žirinovski paust Putina uzskatus un novērtēt sabiedrības reakciju uz tiem.
Kā jau LETA ziņoja, Krievijas Ģenerālprokuratūra ir atsaukusies Krievijas politiķu aicinājumam izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības leģitimitāti.
Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991.gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.
Kremļa partijas "Vienotā Krievija" likumdevēji uzskata, ka Valsts padome nav bijusi konstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi "nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām".
PSRS Valsts padome, kuras lēmumiem bija jābūt obligātam raksturam, tika izveidota 1991.gada septembrī ar likumu "Par PSR Savienības valsts varas un pārvaldes orgāniem pārejas periodā". Pirmajā sēdē tā pieņēma lēmumu par trīs Baltijas republiku - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas - neatkarības atzīšanu.
Kā teikts deputātu pieprasījumā, Valsts padome tika izveidota, neiesniedzot noteiktajā kārtībā nepieciešamās izmaiņas PSRS konstitūcijā. Valsts padomes lēmumi nodarīja "milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai, aizsardzības spējām, iedarbināja vienotās valsts sašķelšanas mehānismus". Tās lēmumi "nostiprināja PSRS stratēģiski svarīgas teritorijas būtiskas daļas atņemšanu, jūras ostu un akvatoriju zaudēšanu, izraisīja valsts aizsardzības vienotās telpas izjukšanu, to, ka ar Baltijas republikām tiek traucēti ekonomiskie sakari".
Deputāti uzskata, ka šie lēmumi ir "noziedzīgi nodarījumi", "īpaši bīstami valsts noziegumi", kas ir jākvalificē kā dzimtenes nodevība.
Vienotās Krievijas likumdevēji lūdz dot juridisku vērtējumu 1991.gada likuma nosacījumiem, kas regulēja PSRS Valsts padomes, kā arī Augstākās padomes un PSRS prezidenta tiesisko statusu.
PSRS vadības rīcība "noveda pie valsts izjukšanas", kaut arī referendumā PSRS iedzīvotāji esot izteikušies par savienības saglabāšanu, norādīja deputāti.
Kā aģentūrai Interfax pavēstīja informētas personas, ģenerālprokuratūras lēmums Baltijas gadījumā, visdrīzāk, "būs analogs līdzīgam jautājumam par Krimu".
Valsts domes deputāti Ģenerālprokuratūrā iepriekš iesniedza prasību izvērtēt Krimas nodošanu Ukrainas PSR. 27.jūnijā Ģenerālprokuratūra secināja, ka Krievijas PFSR Augstākās padomes 1954.gada lēmums par Krimas apgabala nodošanu Ukrainas PSR neatbilst PSRS konstitūcijai.
Tāpat Valsts domes Ārlietu komiteja izstrādā dokumentu, kurā būs nosodīta "Vācijas Federatīvās republikas 1989.gadā veiktā Vācijas Demokrātiskās republikas aneksija".
pievienoti Ģenerālprokuratūras, Sergeja Lavrova un Dmitrija Peskova viedokļi