"Vēsturiskajam pingpongam" par šīm teritorijām ir jābeidzas, Putins piektdien paziņoja kopīgā preses konferencē ar Japānas premjerministru.
Beidzoties divu dienu samitam, abiem līderiem nebija daudz ko piedāvāt, lai atrisinātu teritoriālo strīdu. Lai arī abas puses ir vienojušās par plānu salu ekonomiskajai attīstībai, nav vienprātības par šīs iniciatīvas tiesisko ietvaru. Krievijas vēlas, lai plāns tiktu realizēts atbilstoši Krievijas likumiem. Savukārt Japāna pieprasa īpašu tiesisku statusu, kas neradītu problēmas salu piederības jautājumā.
Abe preses konferencē uzsvēra, ka strīda atrisināšana ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā, ka abu valstu miera līgums "nav noslēgts vairāk nekā 70 gadus".
"Es domāju, ka mēs kā divi līderi spējām parādīt apņēmību ceļā uz miera līguma noslēgšanu, lai arī priekšā ir grūts ceļš," norādīja Abe.
Putins tam piekrita, tomēr uzsvēra, ka miera līguma parakstīšanai vajadzētu būt prioritātei abu valstu attiecībās.
"Ja kāds domā, ka mēs mēs esam ieinteresēti tikai ekonomisko attiecību stiprināšanā un ļausim miera līgumam palikt nepiepildītām - viņi maldās," paziņoja Krievijas prezidents.
Sarunās Nagato un Tokijā abu valstu pārstāvjiem izdevies noslēgt apmēram 70 līgumus par sadarbību ekonomikas, kultūras, zinātnes un sporta jomā.
Noslēgto līgumu vidū ir Krievijas Tiešo investīciju fonda un Japānas Starptautiskās sadarbības bankas vienošanās par kopīga investīciju fonda izveidošanu miljarda ASV dolāru (960 miljonu eiro) apmērā.
Krievijas dabasgāzes kompānijas Novatek vadītājs Leonīds Mihelsons paziņojis, ka viņa uzņēmums noslēdzis līgumus ar Japānas kompānijām Mitsui & Co, Mitsubishi Corp un Marubeni Corp par sašķidrinātās dabasgāzes pārstrādes uzņēmuma būvniecību Arktikā.
Putins un Abe pārsprieda arī konfliktus Sīrijā un Ukrainā, kā arī drošības saspīlējumu Āzijā. Putins pauda bažas par ASV pretraķešu aizsardzības sistēmu Japānā, saucot to par pārspīlētu reakciju uz Ziemeļkorejas draudiem, ziņo Japānas mediji.
Putinam vēl paredzēts arī apmeklēt cīņas sporta veidu centru.
Piektdien divi nacionālistiski noskaņoti aktīvisti brauca netālu no Abes biroja Tokijā, skaļruņos saucot "Atdod salas" un "Putin, ej mājās".
Šobrīd Maskavas un Tokijas attiecības joprojām sarežģī teritoriālās domstarpības, kas ir Otrā pasaules kara mantojums.
1945.gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855.gada Traktātu par tirdzniecību un robežām.
Maskava savukārt uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma.
Šīs domstarpības joprojām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.