Rasmusens norādīja, ka pie robežas izvietoti vēl "vismaz pāris tūkstoši" Krievijas karavīru.
"Es uzskatu to par ļoti nožēlojamu soli. Izskatās, ka Krievija patur atvērtu iespēju tālāk iejaukties Ukrainā," norādīja Rasmusens, uzstājoties ar runu Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā Chatham House Londonā.
Rasmusens pauda cerību, ka Rietumi uz jebkādu tālāku Krievijas iebrukumu Ukrainā reaģēs "stingrā veidā" ar daudz bargākām ekonomiskajām sankcijām.
Viņš piebilda, ka gadījumā, ja Krievijas īstenotā karavīru skaita palielināšana pie robežas domāta, lai apturētu ekipējuma un ieroču plūsmu uz Ukrainu, tas būtu pozitīvs solis.
Bet viņš uzsvēra, ka šis, kā izskatās, nav tas gadījums.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko rīt gatavojas oficiāli izsludināt savu miera plānu situācijas noregulēšanai Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Tikmēr Ukrainas drošības spēki ceturtdien vairākās pilsētās atsākuši pretterorisma operācijas aktīvo fāzi, jo teroristi nav izpildījuši ultimātu nolikt ieročus un mēģinājuši ar kaujām izlauzties caur aplenkumu.
Pretterorisma operācija Donbasa reģionā sākās 13.aprīlī.
Rasmusens norādīja, ka notikumi Ukrainā ir "modinātāja zvans" starptautiskajai sabiedrībai laikā, kad aizsardzības budžets daudzās valstīs tiek apcirpts.
Viņš norādīja, ka Krievijā aizsardzībai atvēlētie līdzekļi kopš 2008.gada pieauguši par 50%, bet NATO dalībvalstu - samazinājušies par aptuveni 20%.
"Krievijas agresija pret Ukrainu ir mēģinājums pārrakstīt starptautiskās tiesības un atjaunot ietekmes sfēru," norādīja Rasmusens.
"Krievijas nelikumīgās militārās darbības Ukrainā ir modinātāja zvans - atgādinājums, ka mēs nevar uztvert drošību, mēs nevaram uztvert brīvību kā pašu par sevi saprotamu. Mums pietiekami jāinvestē drošībā un aizsardzībā," viņš piebilda.