ASV un citi sabiedrotie mēģina panākt, lai Izraēla atsāktu sarunas ar palestīniešu islāmistu grupējumu Hamās par uguns pārtraukšanas vienošanos, lai mazinātu ārkārtīgi sakāpināto spriedzi reģionā. Tā ir ievērojami pieaugusi pēc tam, kad Teherānā tika nogalināts Hamās politiskais līderis Ismails Hanija un Izraēlas kaimiņvalsts Libānas galvaspilsētā Beirūtā likvidēts viens no augstākajiem Irānas atbalstītās islāmistu organizācijas Hezbollah komandieriem – Fuads Šukrs. Gan Hamās, gan Hezbollah, gan Irāna ir piedraudējusi, ka noteikti rīkošot atriebības uzbrukumus. Tas mudinājis ASV palielināt un pastiprināt militāro spēku klātbūtni reģionā.
ASV aizsardzības resora – Pentagona – preses sekretārs ģenerālmajors Pats Raiders paziņoja, ka L. Ostins svētdien ir runājis ar Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu un vēlreiz apliecinājis ASV apņēmību "spert katru iespējamo soli, lai aizsargātu Izraēlu". L. Ostins arī vērsis uzmanību uz ASV militārās klātbūtnes un spēju palielināšanu Tuvajos Austrumos spriedzes reģionā saasināšanās dēļ. L Ostins ar J. Galantu apsprieduši Izraēlas militārās operācijas Gazas joslā un to, cik svarīgi ir mazināt karadarbības izdarīto postu iedzīvotājiem.
Šī saruna notika dienu pēc tam, kad Izraēla vērsa gaisa triecienu pret kādu skolas ēku Gazas joslā, jo uzskatīja, ka tajā un zem tās izvietojušies Hamās kaujinieki. Hamās kontrolētā palestīniešu veselības ministrija apgalvoja, ka šajos triecienos nogalināti vismaz 80 cilvēku un ievainoti vēl 50 un ka šie triecieni bijuši vieni no nāvējošākajiem jau 10 mēnešus ilgušajā Izraēlas karā pret Hamās.
Džordžtaunas Universitātes Katarā profesors Mehrans Kamrava intervijā BBC pauda viedokli, ka ASV publiskais paziņojums par zemūdens nosūtīšanu uz Tuvajiem Austrumiem ir domāts Irānas un Hezbollah atturēšanai no plānotajiem atriebes uzbrukumiem. Vairākas aviokompānijas bažās par apdraudējumu apturējušas lidošanu uz reģiona valstīm.