Savukārt CBS ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir apstiprinājis plānus uzbrukumam Irānai, bet vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu, vai sākt to realizēšanu.
Tikmēr eksperti, izpētot Irānas triecienos izmantoto raķešu skaitu un veidu, secinājuši, ka tās raķešu arsenāla lielums un spējas to izmantot varētu izrādīties līdz šim pārspīlētas, vēsta AFP.
Pēc Izraēlas pagājušajā piektdienā sāktajiem triecieniem pa ar kodolprogrammu saistītiem mērķiem Irānā tika vēstīts, ka Irāna gatavojas atbildēt ar tūkstoš raķešu raidīšanu pa Izraēlu. Taču Izraēlas Aizsardzības spēku aprēķini rāda, ka līdz šim tā raidījusi vien ap 350 raķešu. Militāro spēju un stratēģijas eksperts Portsmutas Universitātē Lielbritānijā Franks Ledvidžs intervijā AFP teicis, ka Izraēlas izlūkdienests līdz šim uzskatījis, ka Irānai ir ap trim tūkstošiem raķešu. Arī amerikāņu izlūkdienesti šo arsenālu uzskatījuši par lielāko Tuvajos Austrumos.
Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) pētnieks Pīters Vezemans pauž viedokli, ka Irānas līdzšinējie pretuzbrukumi ar raķetēm nav izrādījušies īpaši efektīvi.
"Es domāju, ka [Irānas] raķešu apdraudējums vismaz daļēji izrādījies pārspīlēts. Pirms Izraēlas ofensīvas Irānas raķešu arsenāls tika uzskatīts par vienu no tās atturēšanas pret uzbrukumiem principiālajiem avotiem. Irānas realizētā atturēšanas politika bija balstīta uz divām "kājām". Viena, ko nozīmīgi sadragājusi Izraēla, ir Irānas sabiedrotie reģionā – Hizbullāh, Hamās un viņu spēja raidīt raķetes un darīt vēl ko citu. Otra – vismaz līdz šim bija Irānas raķešu arsenāls," teica P. Vezemans.
F. Ledvidžs uzsver, ka Izraēla pirmos triecienus raidīja tieši pa Irānas infrastruktūru, ko izmanto raķešu palaišanai. Tā ir "izsista" no ierindas par vismaz 50%. Savukārt lielai daļai Irānas arsenāla raķešu nav spējas sasniegt Izraēlu, kas atrodas vairāk nekā tūkstoš kilometru attālumā.
Eksperti arī ir skeptiski par to, ka Irāna varētu taupīt kādas postošākas raķetes palaišanai vēlāk.