Svētdienas vakarā uzrunājot savus atbalstītājus no Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) galvenās mītnes balkona, Erdogans savus oponentus nosauca par "teroristiem" un "ļaunuma aliansi". "No rītdienas, viņi varētu būt tie, kas bēg," neslēpti draudēja premjerministrs.
Asais tonis, kādā viņš vērsās pret saviem pretiniekiem, liecina, ka Erdogans acīmredzot AKP panākumus vēlēšanās tulko kā tautas pilnvarojumu izrēķināties ar saviem ienaidniekiem.
Priekšvēlēšanu kampaņu aizēnoja cīņa starp Erdoganu un viņa kādreizējo sabiedroto - ASV dzīvojošo islāmistu sludinātāju Fetullu Gilenu, kura atbalstītāju tīklu, kas bauda lielu ietekmi policijā un tiesu sistēmā, premjerministrs vaino sazvērestībā nolūkā gāzt viņa valdību, izmantojot decembrī uzliesmojušo korupcijas skandālu.
Uz skandālu, kas metis ēnu pār Erdoganam tuvākajām aprindām, premjers reaģējis, sākot masveida tīrīšanas policijā un prokuratūrā.
"Mēs iekļūsim [sazvērnieku] midzenī," saviem atbalstītājiem paziņoja Erdogans. "Viņi samaksās, viņi tiks saukti pie atbildības. Kā var uzdrīkstēties apdraudēt valsts drošību?!"
Tikmēr iekšpolitiskā nestabilitāte sākusi aizbiedēt investorus, un liras kurss janvārī kritās līdz rekordzemam līmenim, kamēr Turcijas akciju vērtība kopš pagājušā gada sarukusi par aptuveni 8,6%.
Tomēr uz aizliegtās islāmistu bāzes dibinātās AKP panākumi vēlēšanās, kas varētu nodrošināt politisko kontinuitāti, pirmdien nedaudz nomierinājusi satraukto finanšu tirgu un liras kurss uzkāpis līdz augstākajai atzīmei pēdējo divu mēnešu laikā.
"No tirgus viedokļa vēlēšanu rezultāti vairāk vai mazāk atbilst ārsta priekšrakstam - pārliecinoša AKP uzvara, kas nostiprina Turcijas valdošās partijas pozīcijas," atzīst Konsultāciju uzņēmuma "Spiro Valsts kredītrisku stratēģija" vadītājs Nikolass Spiro.
Pagājušajā nedēļā spriedze Turcijā sasniedza vēl augstāku pakāpi, kad failu koplietošanas vietnē "YouTube" tika publicēts Turcijas drošības dienestu un armijas amatpersonu slepenās sanāksmes ieraksts, no kura izrietēja, ka Ankara apsver iespējamo iebrukumu Sīrijā.
Tas izsauca bažas, ka valdība faktiski nekontrolē bruņotos spēkus, kā arī bailes, ka atklātībā var nonākt jauni graujoši materiāli.
Turcija ilgu laiku tika piesaukta kā piemērs demokrātijas iespējamībai musulmaņu pasaulē, un Erdogans tiešām īstenojis šķietami demokrātiskas reformas, kā arī mazinājis armijas lielo ietekmi uz politiku, kas Ankarai ilgi tika pārmesta. Taču tajā pašā laikā arvien manāmāka kļūst Erdogana slieksme uz autoritārismu, kā arī AKP centieni arvien lielāku lomu valstī piešķirt islāmam.
Taču atklāti un skaļi par to sāka runāt pēc vardarbīgās protesta demonstrāciju apspiešanas pagājušā gada vasarā.
Neskatoties uz neapmierinātību ar Erdogana un viņa vadītās AKP varu, kas pieaug daļā Turcijas sabiedrības, rezultāti, kas iegūti pēc 98% balsu saskaitīšanas, liecina, ka par valdošo partiju svētdien notikušajās municipālajās vēlēšanās balsojuši 45,6% turku, kamēr opozīcijā esošo sekulāro Republikānisko Tautas partiju (CHP) atbalstījuši tikai 28% vēlētāju.
Erdogans norādījis, ka CHP vajadzētu paskatīties uz sevi spogulī, nevis kritizēt AKP.
"Vecās Turcijas vairs nav. Šeit ir jaunā Turcija," izraisot atbalstītāju ovācijas un saucienus "Allahu Akbar" ("Dievs ir varens"), paziņoja premjers. "Šodien ir uzvaras diena jaunajai Turcijai, 77 miljoniem vienoto (..) brāļu."
Nonākot pie varas 2002.gadā, Erdoganam trūka pašam sava kvalificēta personāla, un viņš valsts iestādēs līdzšinējo sekulāri noskaņoto ierēdniecību sāka nomainīt ar Gilena sekotājiem. Tiek uzskatīts, ka Gilens, kurš kontrolē plašu skolu un uzņēmumu tīklu, palīdzēja Erdoganam lauzt arī armijas politisko varu. Lai nostumtu malā armiju, kas pati sevi bija pasludinājusi par sekulārās valsts iekārtas aizstāvi un ar lielām aizdomām lūkojās uz islāmistu veidoto valdību, Erdogans izmantoja tieši Gilena sekotājus, kas ar viņa svētību bija ieguvuši amatus policijā un tiesu sistēmā.
Taču pēdējā laikā starp abiem islāmistu līderiem radās domstarpības, Erdoganam cenšoties mazināt sava potenciālā sāncenša ietekmi. Plaisa starp abiem sāka augt īpaši strauji, kad premjers ķērās pie Gilena kontrolēto skolu slēgšanas.
Domājams, ka pēc uzvaras vēlēšanās Erdogans pastiprinās cīņu pret Gilenu un viņa sekotājiem. Sagaidāms, ka pret tiem tiks ierosinātas krimināllietas, kam sekos arī aresti.
Īpaši asa reakcija gaidāma uz pagājušajā nedēļā atklātībai nodoto ierakstu, kurā fiksēta izlūkdienesta priekšnieka Hakana Fidena tikšanās ar armijas un civilo drošības dienestu vadītājiem.
"Ļaujiet man jums teikt, ka atbilde tuvojas," brīdinājis ar Erdoganu cieši saistītās domnīcas Tesev vadītājs Džans Pakers. "Viņš asi un pilnībā iztīrīs policiju un tiesas, un mēs iztīrīsim presi, kas atbalstīja [noslēpumu] nodošanu atklātībai. Mēs to darīsim pavisam noteikti. Viņš sacīs: "Esmu ievēlēts, lai tos iznīcinātu." Viņš nekļūs maigāks."
Uzvara municipālajās vēlēšanās, domājams, stiprinās arī Erdogana nodomu startēt augustā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kas būs pirmās tiešās valsts galvas vēlēšanas. Lai gan līdz šim Turcijas prezidents pamatā pildīja tikai ceremoniālas funkcijas, sagaidāms, ka, nonākot šajā krēslā Erdoganam, viņš centīsies valsts galvas funkcijas ievērojami paplašināt, koncentrējot savās rokās vēl lielāku varu.
Netiek izslēgta arī iespēja, ka Erdogans varētu mainīt paša partijas iekšējos noteikumus, lai pēc nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ceturto reizi sēstos premjera krēslā.
Tomēr Erdogans vēl nav novērsis visus riskus, kas varētu apdraudēt viņa politisko karjeru. Nesen tīmeklī parādījās ieraksti, kas ļauj domāt, ka ar korupciju tieši saistīts ir arī pats premjers un viņa ģimenes locekļi. Lai gan Erdogans paziņojis, ka šie ieraksti esot safabricēti un samontēti, viņam jārēķinās, ka prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā atklātībā var nākt arī citi līdzīgi materiāli.
Pagaidām valdība jau spērusi zināmus drošības soļu, aizliedzot Turcijā gan tvitera, gan YouTube lietošanu. Tiesa gan, tas izsaucis asu rietumvalstu nosodījumu.
Tikmēr svētdienas vēlēšanu rezultāti ir sagādājuši smagu triecienu CHP, kas cerēja, ka skaļie skandāli dos sekulārajai opozīcijai iespēju stiprināt savas pozīcijas.
"Tas ir skaidrs jau no viņa šīvakara runas, ka viņš pamatā apdraud sabiedrību," brīdinājis CHP priekšsēdētāja vietnieks Girsels Tekins. "Tas liecina par to, ka viņa noskaņojumam nevar uzticēties un šie acīmredzamie draudi nav kas tāds, ar ko mēs drīkstētu samierināties."
AKP tika izveidota 2001.gadā, vienā partijā apvienojot konservatīvos islāmistus un mērenākos, uz tirgus reformām orientētos politiskā islāma sekotājus. Taču kopš uzvaras 2011.gada parlamenta vēlēšanās Erdogans arvien lielākā mērā paļaujas uz saviem atbalstītājiem reliģiski konservatīvajā flangā, ko pamatā veido lauku apvidu iedzīvotāji, uz kuriem, kā norādījis pats premjers, pilsētnieku sekulāri noskaņotā elite paaudzēm ilgi "nolūkojusies no augšas".
Tomēr, lai kādi būtu Erdogana plāni, sākot ar pirmdienu, viņu gaida grūts uzdevums - kontroles atjaunošana pār valsts drošības dienestiem. Pat iztīrot policiju no sev nevēlamajiem darbiniekiem, viņš nevar būt pārliecināts, ka tie, kuri nāks vietā, būs lojāli "jaunajam pašā" un viņa "īstenticīgā" ideāliem.