Līdz ar Sīrijas kurdu Demokrātiskās vienotības partijas (PYD) līderi Salihu Muslimu saistībā ar 17.februāra sprādzienu meklēšanā izsludināti arī vairāki Turcijas kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK) vadoņi.
Turcija vaino PYD un tās militāro spārnu - Tautas aizsardzības vienības (YPG) - par februāra sprādzienu, kurā dzīvību zaudēja vismaz 28 cilvēki, kā arī martā galvaspilsētā notikušo postošo sprādzienu.
Tiesa gan, par pašnāvnieku sarīkotajiem sprādzieniem atbildību uzņēmušies Kurdistānas Brīvības vanagi (TAK) - no PKK atšķēlusies grupa -, skaidrojot, ka tā bijusi atmaksa par Ankaras drošības spēku operācijām kurdu apdzīvotajos Turcijas dienvidrietumos.
Turcija YPG un PYD uzskata par teroristu organizācijām, kā arī pārmet tām, ka tās vēlas Sīrijas ziemeļos izveidot autonomu reģionu, kā arī sadarbojas ar Sīrijas prezidentu Bašaru el Asadu.
ASV uzskata PKK par teroristu organizāciju, savukārt YPG ir Vašingtonas tuvākais sabiedrotais Sīrijā cīņā pret džihādistu grupējumu Islāma valsts.
Domstarpības jautājumā par YPG un PYD saasinājušas Ankaras un Vašingtonas attiecības.
Ankara saistībā ar spridzināšanu izdevusi arī PKK bēguļojošo līderu Džemila Bajika, Murata Karajilana un Fehmana Husejina aresta orderus.
Kā tiek uzskatīts, viņi atrodas PKK aizmugures bāzēs Irākas kalnos.