Vienmēr, protams, ir iespēja paskatīties spogulī un pažēloties par krīzes un stresa atstātām pēdām, tomēr daudz svarīgāk ir apzināties atbildību un attīstības nepieciešamību jebkuros apstākļos. Esam centušies akadēmijā dzīvot un strādāt tā, lai gan studentiem, gan akadēmijas darbiniekiem būtu gandarījums par padarīto un mūsu darba rezultāts darītu stiprāku Latvijas valsti. Esam ļoti progresējuši un arī klupuši, caur kļūdām meklējot pareizāko risinājumu, nu esam vēl zinošāki, stiprāki un pieredzes bagātāki.
Ideāls ir pilnība, pēc kuras tiekties, bet pēc sasniegtā saproti, ka tā nav robeža – var vēl labāk, tāpēc varbūt noderīgāk plānot labākā iespējamā sasniegšanu, vienmēr sākot ar jau padarītā analīzi! Akadēmijas akadēmiskā personāla kvalifikācija jubilejas gadā ir ļoti augsta (vairāk 70% ar zinātņu doktora grādu). Tas liecina par jauno kolēģu entuziasmu un labiem darba rezultātiem. Savukārt 20 000 absolventu rāda akadēmijas praktisko devumu tautsaimniecībai. Pretēji presē bieži paustajam, ka jauno skolotāju ir pārāk daudz, mūsu pēdējo kursu studentu un absolventu aptaujas rāda pilnīgi pretējo. Š. g. 10. janvārī Cēsu filiāles trīs studiju programmu izlaidumos arī es pati uzdevu jautājumu par absolventu darba iespējām un izrādījās – visi jau strādā skolās un bērnudārzos un nedomā darbu mainīt. 20. jūnijā uzdevu to pašu jautājumu absolventiem Rīgā, un atbildes bija identiskas. Jūnija sākumā saņēmām skolotāju pieprasījumus divām privātskolām, bet nevarējām palīdzēt, jo studiju programmu direktori informēja, ka ne tikai 4., bet arī visi 3. kursa studenti jau strādā savās specialitātēs. Īpaši plašs darba tirgus ir pavērts pirmsskolas pedagogiem un, spriežot pēc bērnu skaita pieauguma, pieprasījums vēl palielināsies. Tātad loģiski būtu palielināt no valsts budžeta finansēto vietu skaitu, nevis to samazināt.
Pretstatā sacensībai dažādos reitingos pēdējos gados Latvijas augstākajā izglītībā aktualizēti tādi signālvārdi kā sadarbība un konsolidācija. Konsolidācija, pirmkārt, akadēmijā – tā kā studentu skaits tuvākajā nākotnē varētu samazināties, augstskolas pārskata savu iekšējo struktūru, arī mēs apvienojām darbu divās lielās fakultātēs, izveidojām kopīgu Studentu apkalpošanas centru, kas acīmredzami ir uzlabojis darba kvalitāti, esam pārdomāti samazinājuši vairākas amata vietas, principiāli pārveidojuši zinātniskā darba vadību, daudz lielāku uzmanību pievēršot inovācijām un komercializācijas iespējām. Savukārt funkcionālā konsolidācija jeb sadarbība ar citām augstskolām tikai stiprinās, mums ir kopīga maģistra studiju programma ar Austrijas un Vācijas augstskolām, strādā desmit dažādu valstu augstskolu konsorcijs pedagoģijas doktorantūras īstenošanai, akadēmijas pedagoģijas doktorantūrā studē jaunieši gan no Latvijas, gan ārzemju augstskolām. Noslēdzām sadarbības līgumu ar Latvijas augstskolām, kurās īsteno skolotāju izglītības programmas, ar vairākām augstskolām sadarbojamies padziļināti, ir vienošanās ar Latvijas Universitāti par savstarpēju studiju kursu piedāvājumu, atbilstīgi sadarbības līgumam mūsu didaktikas profesore vadīja nodarbības Rīgas Stradiņa universitātē, kopā ar vairākām augstskolām esam iesnieguši projektus Valsts pētījumu programmu konkursam, bet kopā ar LU startēsim Norvēģijas finanšu instrumenta konkursā, veidojam jaunu studiju programmu kopā ar Liepājas Universitāti, kopā ar Rēzeknes Augstskolu izmantojam infrastruktūru Madonas filiāles nodrošināšanai, daudzus jautājumus risinām kopā Rektoru padomē. Izmantojam Erasmus un Nordplus programmu piedāvātās iespējas pieredzes apmaiņai.
Ir vietā arī augstskolu filiāļu jautājuma aktualizēšana, ja skatāmies uz to no kvalitātes un lietderīguma viedokļa, jo jautājuma būtība nav filiāļu skaitā, bet gan izglītības kvalitātē un pieejamībā. Mūsu akadēmija vienmēr centusies atbalstīt izglītības pieejamības principu, tāpēc mums ir 8 filiāles dažādās Latvijas pilsētās, un uzmanības centrā ir tāds darbs, lai studiju programmu, docētāju, darba un infrastruktūras kvalitāte filiālēs neatšķirtos no Rīgas. Esam arī slēguši savas filiāles Rēzeknē un Liepājā, lai nedublētu tās studiju programmas, ko piedāvā šajās pilsētās esošās augstskolas. Vienlaikus tomēr ir jāapzinās, ka filiāles mūsdienās sekmē iedzīvotāju palikšanu novadā, palīdz veidot sakārtotu infrastruktūru un dod darbavietas, filiāles studenti kopā ar darbiniekiem iekļaujas vietējās kultūrvides attīstīšanā, sekmē akadēmijas sadarbību ar novada vadību un novadam nozīmīgu jautājumu izpēti un, protams, tādējādi vairāk iedzīvotāju iegūst izglītību, jo šādas studijas ir tuvāk mājām, iznāk lētāk, veiksmīgāk tās var apvienot ar darbu, ar bērnu kopšanu u. c.. Sirsnīgi pateicos pašvaldību darbiniekiem un īpaši – vadītājiem par atbalstu filiāļu darbā!
Iepriekšējā gadā akadēmijas docētāji mērķtiecīgi mācījās izmantot modernu tehnoloģiju iespējas studiju nodrošinājumam, tā rezultātā šajā mācību gadā palielinājās studiju satura daļa, ko piedāvājam Moodle vidē, ir videokonferences, mācību metodiku kursos studenti apgūst darbu ar interaktīvo tāfeli, esam pieteikuši konkursam vairākus digitālo mācību līdzekļu projektus. Tālmācībai ir nākotne, tādējādi var sākt mācīties jebkur un jebkad, tomēr, ņemot vērā akadēmijas specifiku, pilnu tālmācības programmu nepiedāvājam, jo esam atbildīgi, lai, tikai internetā izglītojies topošais skolotājs vai psihologs, nenonāktu grūtībās saskarsmē ar reāliem bērniem. Mūs jau tā satrauc humanitāro mācību priekšmetu samazināšana skolu programmās, pirmā kursa studentiem nereti ir grūtības izteikt domas labā latviešu valodā, jūk valodas paveidi, dzeju lasa no lapiņām... Skolotājs nav modes specialitāte, tādēļ cenšamies reālistiski apzināt vajadzības, analizēt apgūto pieredzi un tad stratēģiski rīkoties. 20 gadu laikā esam uzkrājuši daudz labu darbu – mūsu absolventi ir labāko skolotāju, skolu, bērnudārzu un uzņēmumu vadītāju izcilnieku sarakstos, esam izlolojuši zinātņu doktorus, akadēmijā studējuši gan izcili sportisti, gan Latvijā veiksmīgi mākslinieki un pašdarbības kolektīvu vadītāji. Savu darbu esam ieguldījuši pedagoģijas, valodniecības, psiholoģijas, bioloģijas, ekonomikas, izglītības vadības un mākslas zinātņu monogrāfiju, rakstu krājumu un mācību līdzekļu sagatavošanā. Ko darīsim nākotnē? Turpināsim meklēt vēl labāku rezultātu iespējas, pirmkārt, starpnozaru pētījumos un studijās, tādējādi paplašinot arī starptautisko atpazīstamību.
Bet tuvākajā nākotnē aicinām šā gada 17. oktobrī uz RPIVA 20 gadu jubilejas svinībām!!!