Īru izcelsmes aktieris Džeimijs Dornans, kurš pielaiko Kristiana Greja uzvalku jau otro reizi filmā Tumsa piecdesmit nokrāsās, apzinās sava tēla erotisko oreolu un globalizētās elsas, kad viņš parādās uz ekrāna. Tomēr, sievišķīgus jociņus atmetot, Dornans savu karjeru uzsācis kā Calvin Klein modelis un folkgrupas Sons of Jim dalībnieks, bet BBC seriālā The Fall, portretējot sērijveida slepkavu Polu Spektoru, apliecinājis sevi kā aktieri ar dramatisko potenciālu. Aktieris uzskata, ka seksuālo dziņu māktā miljardiera Greja tēls ir radījis viņa dzīvē jaunus izaicinājumus.
Kā ir mainījusies tava dzīve pēc pirmās filmas panākumiem?
Greja triloģijas tapšanas laiks sakrita ar mirkli, kad mēs ar sievu plānojām ģimenes papildinājumu – mūsu pirmais bērns piedzima trīs dienas pirms filmas Piecdesmit Greja nokrāsas (2015) filmēšanas, bet otrais bērns – divas nedēļas pirms Tumsa piecdesmit nokrāsās uzņemšanas. Mana dzīve ir mainījusies neizmērojami, bet visvairāk bērnu dēļ.
Ko filma Piecdesmit Greja nokrāsas nozīmē tavā karjerā?
Es domāju, ka tas bija pavērsiens, kas ļāva man nokļūt uz tās platformas, uz kuras es iepriekš nebiju un kura man pirmo reizi karjerā sniegusi izvēles elementu. Tā vienlaikus ir aizraujoša, strauja un biedējoša perspektīva.
Kristians Grejs ir mīklains tēls. Nepasakot par daudz un paturot šo to noslēpumā, ko mēs uzzināsim par viņu Tumsa piecdesmit nokrāsās? Kādām pārmaiņām viņš iziet cauri?
Mēs uzzināsim daudz vairāk par Kristiana pagātni un to, kas viņu padarījis par to, kas viņš ir. Tiks izvērsta viņa attieksmes filozofija pret panākumiem un attiecībām. Manuprāt, otrajā filmā viņš tiek pārbaudīts, viņš saskaras ar būtiskām pārmaiņām un upurējas, lai saglābtu attiecības ar Anu (Anastasija Stīla), ko es uzlūkoju kā apbrīnojamu pārvērtību. Reizēm kompromisi un upuri ir nepieciešami, lai mīlētu, un tāpēc tas nav tik viegli izdarāms tādam spēcīgas gribas cilvēkam kā Kristians. Ļauties pārmaiņām viņam nozīmē daudz. Tāpēc es spēju vairāk ar viņu identificēties tieši otrajā filmā.
Un kā ir attīstījušās viņa attiecības ar Anastasiju Stīlu?
Viņa ir kļuvusi patstāvīgāka, ejot savu ceļu un neļaujot viņam sevi kontrolēt, tomēr viņa nespēj pretoties savām jūtām – tās viņu ved atpakaļ pie Kristiana. Nav noliedzams, ka abi mīl viens otru.
Kāda bija pieredze, otro reizi strādājot tik cieši ar Dakotu Džonsoni?
Mēs ar Dakotu satiekam ļoti labi un esam tuvi draugi. Pirmās filmas pieredze palīdzēja attīstīt varoņu attiecību impulsus un uzticību otrajā filmā. Es uzskatu, ka uzticība un humors ir divi galvenie elementi, kas palīdz, atrodoties šajā industrijā un arī mūsu saskarsmē, rodoties vēl lielākai cieņai vienam pret otru. Šoreiz mēs jutām mazāku spiedienu un kopumā bijām daudz atbrīvotāki.
Jaunajā filmā mēs iepazīstam jaunus varoņus, piemēram, Leilu Viljamsu. Kas viņa ir?
Leila ir Kristiana bijusī pakļautā, kura pārkāpa attiecību vienošanos un iemīlējās viņā. Viņa nolemj atgriezties Kristiana dzīvē, uzzinot par to, ka viņam ir kāda cita. Viņai ir būtiska loma, jo viņa ir Anas drauds. Leilu atveido Bella Hītkota, kura ir lieliska aktrise – viņa piešķīra tēlam noslēpumainību un neizdibināmu raksturu.
Kā bija sastrādāties ar tādu aktrisi kā Kima Beisingere, kura atveido Elēnu Linkolnu jeb Robinsona kundzi, – vēl vienu būtisku sievieti no Kristiana pagātnes?
Tā bija kā sapņa piepildīšanās, jo es vienmēr esmu bijis viņas filmu cienītājs. Kima ir teicama aktrise, kura ir arī brīnišķīgs cilvēks. Tā kā viņas atveidotais tēls tiek minēts pirmajā filmā, tādēļ ap viņas tēlu radās zināma mistērija. Manuprāt, tas ir lieliski, ka skatītāji var iepazīt sievieti, kura radīja Kristianu tādu, kāds viņš ir. Viņas parādīšanās būtiski maina situāciju, un viņa noteikti nav Anas tuvākais cilvēks.
Savā ziņā Grejs ir sarežģīts tēls. Kas tev visvairāk saista viņa atveidošanā?
Mani saista tas, ka viņā ir tik daudz slāņu, kas aktierim uzreiz ir aizraujoši. Es apbrīnoju viņa mērķtiecību un apņēmību gūt panākumus.
Kā tu gatavojies šai lomai? Vai bez scenārija apguves tu pievērsies arī E.L. Džeimsas grāmatām?
Es izlasīju visas triloģijas grāmatas, kad pirmo reizi gatavojos lomai, savukārt šoreiz es pieķēros atsevišķiem notikumiem, kas attīsta manu tēlu. Gana daudz laiku pavadīju pārrunās ar režisoru Džeimsu Foliju, mēģinot definēt, kas būtu jāienes Kristiana tēlā.
Kā noritēja darbs ar šīs filmas režisoru Džeimsu Foliju?
Džeimss ir lielisks režisors – esmu liels viņa filmu fans. Viņš ir profesionālis, kurš zina, ko viņš vēlas, un viņam ir sava pieeja, kā to panākt. Džeimsam bija jāīsteno sarežģīts uzdevums, bet viņš to paveica teicami. Man patiesi bija tā bauda ar viņu strādāt.
Cik būtiski filmas veidošanā ir tas, ka grāmatu autore E.L. Džeimsa ir arī otrās filmas producente?
Tas bija ārkārtīgi noderīgi, jo neviens nezina labāk šos tēlus par Ēriku (E.L. Džeimsa). Viņa nepārtraukti bija blakus, ko nevar sacīt par visiem producentiem. Tas bija neatsverami, jo viņas prāts pārzina visu līdz pēdējai detaļai.
Vai var sacīt, ka otrā triloģijas filma tuvinās arvien vairāk trillerim?
Manuprāt, šoreiz melodrāmā ir ieviesti trillera elementi un spriedze. Pirmajā filmā nācās radīt pamatu diviem būtiskiem varoņiem un viņu attiecību attīstībai. Bet šoreiz situācija mainās, un filma pārtop par ko līdzīgu trillerim, jo ierodas jauni varoņi ar savu pagātnes stāstu.
Kāda bija enerģija uzņemšanas laukumā? Vai atlika laika arī humoram, par spīti tam, ka stāsts iegūst tumšākas aprises un kļūst spraigāks?
Protams, bet uz uzskatu, jo tumšāks materiāls, ar kuru tu strādā, jo lielāka ir nepieciešamība ir dienu no dienas pievienot humoru. Mums bija daudz humora pilnu cilvēku filmēšanas laukumā. Visi smiekli parasti sākas ar Dakotu, tad ar režisora pirmo asistentu Polu Beriju. Mēs bijām cieša cilvēku grupa, tāpēc katru reizi, kad bija iespēja, mēs smējāmies paši par sevi. Pastāv smalka robeža starp spriedzi un nekontrolējamiem smiekliem, un reizēm ir nepieciešams tikai viens cilvēks, kurš spēj pārraut nospriegoto situāciju.
Vairāk par filmu Tumsa piecdesmit nokrāsās būs iespējams lasīt šīs nedēļas žurnāla SestDiena numurā!
* publicitātes materiāls