Norvēģijas statistikas centra darbinieks Kristiāns Brinčs (Christian Brinch) un Oslo universitātes speciāliste Tarina Geloveja (Taryn Galloway) ieguldījuši milzīgu darbu, lai salīdzinātu gados jaunu norvēģu intelekta koeficientu (IQ) pirms un pēc sešdesmitajos gados veiktās izglītības reformas. Jāatgādina, ka tās laikā septiņus gadus ilgā vidējā izglītība tika aizstāta ar deviņus gadus ilgu izglītību (sākumskolā norvēģi pavada vēl trīs klases), kā arī tika ieviesta vienota valsts eksāmenu sistēma. K. Brinčs un T. Geloveja īpaši uzsver, ka izglītības modernizācija skāra tikai vecāko klašu skolēnus un nekādi neietekmēja jaunāko klašu audzēkņus.
Izmantojot dažādu arhīvu datus (piemēram, visiem jauniešiem, kas tika iesaukti obligātajā karadienestā, veikts arī IQ tests) statistiķiem izdevās atrast kādu likumsakarību. Proti, tiem, kuri izglītību bija guvuši pēc jaunās metodikas jeb, vienkāršāk sakot, skolas solā pavadījuši divus gadus ilgāk, IQ līmenis vidēji par 0,6 punktiem pārsniedza to skolēnu līmeni, kas mācījušies vidusskolā septiņus gadus.
Jāpiebilst, ka, izmantojot sarežģītus algoritmus, statistiķi bija ņēmuši vērā arī tā saukto Flinna faktoru jeb apstākļus, ka ar katru nākamo paaudzi vidējais cilvēku IQ līmenis pieaug. Proceedings Of The National Academy Of Sciences norāda, ka līdz šim tika uzskatīts, ka cilvēku attīstībā svarīgākais ir tieši jaunākā skolas vecuma periods. Pusaudžiem, kuriem nav ielikta pietiekama zināšanu bāze, pēc tam ir ļoti sarežģīti atgūt nokavēto. Norvēģu speciālistiem izdevies pierādīt, ka intelekta attīstība turpinās ar vecāko klašu skolēniem - papildu mācību apjoms viņiem nāk tikai par labu. Interesanti, protams, būtu uzzināt, līdz kāda vecuma sasniegšanai šī likumsakarība darbojas...