Arī pašlaik daudzas universitātes piedāvā augstskolu beidzējiem maksas kursus gada garumā, kuros iespējams iegūt pirmās pedagoga darba iemaņas, taču nelaime tāda, ka jaunie skolotāji nevienam nav vajadzīgi, raksta britu avīze The Guardian.
"Visu mācību laiku mums tika stāstīts, ka tuvojoties apmācību beigām tiksim vai apbērti ar darba piedāvājumiem, taču patiesība izrādījās daudz skarbāka. Atrast darbu ir daudz grūtāk, nekā biju iedomājusies," stāsta Heilija Pilkingtone (Haley Pilkington), kura pēc Ņūkāslas universitātes beigšanas izgājusi gadu ilgo apmācību Česteras universitātē un tagad teorētiski ir svešvalodu skolotāja. Pusgada laikā viņa iesniegusi pieteikumus desmit mācību iestādēs, kurām bijuši nepieciešami pedagogi, bet uzaicināta tikai uz četrām darba pārrunām, no kurām visas beigušās bez rezultātiem. "Kandidātu vienmēr izrādījās daudz vairāk, nekā biju domājusi. Vienā no skolām mūs jau uzreiz brīdināja, ka pieteikumus iesnieguši daudzi lieliski skolotāji, šogad noteikti tik augsti standarti, kā nekad iepriekš," stāsta pedagoģe, kura joprojām nav zaudējusi cerības atrast darbu savā profesijā.
The Guardian norāda, ka šādu stāstu ir daudz. Sāra Kārpentere (Sarah Carpenter) iesniegusi 18 pieteikumus un tikai reizi uzaicināta uz darba pārrunām, bet Kristīnai Sinklērai (Christina Sinclair), kura iesniegusi 15 pieteikumus, rokas nolaidušās pēc tam, kad viņa uzzinājusi, ka kādā skolā uz vienīgo brīvo vakanci pieteikušies 170 pretendenti. Britu avīze norāda, ka problēma patiešām ir samilzusi - jaunie skolotāji (Lielbritānijā viņus sauc par NQT - newly qualified teachers) vidēji maksā 3375 sterliņu mārciņas par gada apmācību, bet ir spiesti secināt, ka pēc viņu pakalpojumiem nav gandrīz nekāda pieprasījuma. Oficiālā statistika liecina, ka pērn Lielbritānijas skolās par 40% samazinājies vakanču skaits, parādoties lielākai izvēlei, skolas, protams, priekšroku dod pieredzējušiem pedagogiem, nevis jaunajiem skolotājiem, kuriem, paralēli darbam jāturpina arī izglītības iegūšana.
"Kaut gan mūsu algas ir mazākas par algu, kādu saņem pieredzējuši skolotāji, skolu vadība nevēlas uzņemties rūpes par mūsu tālāko izglītošanu. Piemēram, laikā, kad mums jāiziet kārtējā kvalifikācijas paaugstināšana, skolām jāmeklē aizvietotāji, tāpat finansiālu apsvērumu dēļ daudzos reģionos kvalifikācijas paaugstināšanas kursi ir slēgti," uzskata S. Kārpentere. To atzīst arī Oksfordas universitātes profesors Džons Housons (John Howson), kurš norāda, ka daudzas skolas nevēlas pieņemt darbā jaunus un nepieredzējušus skolotājus bažījoties, ka viņi netiks galā ar saviem pienākumiem un skolas vadībai nāksies uzklausīt pretenzijas no izglītības standartu aģentūras Ofsted - tās inspekcijas pēdējā laikā kļuvušas stingrākas. Uz šo argumentu loģiska iebilde ir K. Sinklērai. "Kā gan mēs varam iegūt kādu pieredzi, ja mums nedod darbu?" - retoriski jautā jaunā pedagoģe. Bet Saseksas universitātes lektors Džeims Viljamss (James Williams) šo situāciju sauc par reti smieklīgu: "Tas ir tas pats, kas atļaut satiksmes noteikumu eksāmenu kārtot tikai pieredzējušiem autovadītājiem".
Dž. Housona stāsta, ka vēl viens iemesls, kādēļ jaunos skolotājus nav iespējams nodrošināt ar darbu, ir finansiālās problēmas daudzās valsts skolās. Ja kāds pedagogs, piemēram, aiziet pensijā, skolai ir izdevīgāk uz papildu pusslodzi nodarbināt kādu viņa kolēģi, nevis pieņemt darbā jaunu skolotāju. "Es domāju, ka skolotāju pārprodukcija būs vērojama vismaz divu, trīs gadu garumā," uzskata profesors, kurš pauž neizpratni, kāpēc valdība skaidri un gaiši nepaziņo, ka pēc skolotāju profesijas pieprasījuma nebūs, lai tūkstošiem jaunu cilvēku netērē savus līdzekļus, izejot apmācību. Kādēļ to nedara universitātes, ir skaidrs, jo šīs mācību programmas ļauj tām nopelnīt, atzīst Dž. Housons.
Dž. Viljamss uzskata, ka valdībai būtu jāreformē sistēma, lai piedāvājums atbilstu pieprasījumam. Viņš izvirzījis ideju, ka jaunajiem skolotājiem būtu jāiziet nevis viena, bet divu gadu apmācības kurss, turklāt pirmo gadu universitātē, bet otro - jau skolā, kurā viņi strādās. Viņš uzskata, ka tas atrisinātu gan kvalifikācijas problēmu, gan vismaz uz gadu nodrošinātu skolotājus ar darbu. Tomēr maz ticams, ka skolām pietiks finansiālo līdzekļu šādam risinājumam.