Kādā Kanādas Jaunskotijas provinces skolu apgabalā valde paziņojusi par nodomu budžeta taupības nolūkos atlaist no darba visus skolu bibliotēku darbiniekus, ziņo izglītības portāls un skolvadības sistēma E-klase.lv.
Kaut gan provinces valdība šo plānu apturējusi, ziņu aģentūra The Canadian Press vēsta, ka tas liecina par plašāku tendenci - skolu bibliotēkas aizvien biežāk kļūst par budžeta samazināšanas upuriem, bet lēmumu pieņēmēji savu rīcību nereti skaidro ar to, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā bibliotēkas funkcijas itin labi spēj pildīt arī internets.
Organizācijas People For Education dati liecina, ka Ontario provincē 1997./1998. mācību gadā bibliotēkas bijušas 80% pamatskolu, bet pērn saglabājušās tikai 56% pamatskolu, turklāt četras piektdaļas bibliotekāru ir ārštata darbinieki. Samazinās arī vidusskolās esošo bibliotēku skaits - tikai 66% skolu bibliotēkas vada speciāli apmācīti cilvēki.
Organizācijas pārstāve Annija Kidere uzskata, ka šāda situācija nav pieņemama, jo tieši bibliotekāri nereti ir tie, kuri vienīgie veicina bērnu interesi par lasīšanu. "Turklāt labi speciālisti pārzina arī jaunās tehnoloģijas. Viņi ne tikai palīdz bērniem tās apgūt, bet arī māca, kādos resursos atrodama noderīga informācija, demonstrē, kā to atšķirt no daudzajām drazām, kas pārpildījušas informācijas telpu," bibliotekāru noderību skaidro A. Kidere, kura ir pārliecināta, ka interneta laikmetā šādi darbaudzinātāji nepieciešami vairāk nekā jebkad.
"Vecais modelis, kad vienkārši tiek piepildīti skolu bibliotēku plaukti, skolēniem vairs nešķiet pievilcīgs," ir pārliecināts A. Maghnī, piebilstot, ka skolēnu uzmanību daudz vienkāršāk piesaistīt ar iPad ierīcēm un elektroniskajām grāmatām. Taču arī viņš atzinis, ka bērniem nepieciešama darbaudzinātāju palīdzība, tādēļ skolu apgabals sācis sadarboties ar Vindzoras bibliotēku. Šīs sadarbības mērķis ir gan dalīšanās ar resursiem, gan profesionālu bibliotekāru piesaistīšana skolā organizētajām programmām, kas tiek realizētas ārpus mācību laika.