Puiša vidējā atzīme ir 9,4, un tas ļāvis viņam pieteikties studijām gan Mančestras un Glāzgovas Universitātē Lielbritānijā, gan Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā un Prinstonas Universitātē ASV. Briti jau apstiprinājuši gatavību Alekseju uzņemt, no Amerikas viņš atbildi vēl gaida, taču veiksmes gadījumā došoties pāri okeānam. «Mēģināju tēmēt uz šajā jomā labākajām augstskolām. Skatījos pēc reitingiem, pēc tam pētīju dziļāk arī studiju saturu,» Aleksejs stāsta, kā izvēlējies, un atceras - dokumentu savākšana un iesniegšana ASV skolās bijusi daudz sarežģītāka nekā Lielbritānijā. Studiju maksas segšanai Aleksejs Lielbritānijā gatavs ņemt studiju kredītu, kam no Latvijas iedzīvotāju pozīcijām ir visai izdevīgi noteikumi, jo tas jāatdod tikai pie noteikta ienākumu līmeņa, savukārt, ja studēs ASV, tad mēģinās pretendēt uz pašas augstskolas finansiālu atbalstu labākajiem studentiem.
Vaicāts par paredzamajām grūtībām, Aleksejs min pierašanu pie mācībām angļu valodā un pie svešās vides. «Bet man viegli padodas komunikācija, kad pārvarēts pirmais grūtākais brīdis,» puisis ir optimists. Pēc studijām gan Aleksejs vēlas atgriezties Latvijā. Ar ASV izglītību viņš šejienes darba devēju acīs būs konkurētspējīgāks nekā Amerikā uz citu līdzīgo fona.
«Latvijas jaunieši izvēlas studēt angliski, bet ikvienā valstī spēcīgākās studiju programmas ir tās, kas tiek īstenotas valsts valodā. Tāpēc arī nezūd britu augstskolu popularitāte, tās arī ir augstās vietās dažādos reitingos,» stāsta Inga Ziemele, Baltic Council for International Education informācijas centra direktore. Viņa tomēr norāda, ka šogad augusi interese par studijām Nīderlandē, kur studiju maksa ir krietni zemāka nekā Lielbritānijā (ap 1800 eiro pret 9000 mārciņām gadā), turklāt studiju programmās ir ļoti labs balanss starp teoriju un praksi, kā rezultātā absolvents no augstskolas iznāk gatavs risināt reālas uzņēmumu problēmas. «Nīderlande arī bija viena no pirmajām valstīm, kas savulaik sāka piedāvāt programmas angļu valodā, tāpēc patlaban tās ir spēcīgākas nekā, piemēram, programmas angļu valodā Spānijā, Francijā, Itālijā,» I. Ziemele stāsta. Daudzi jaunieši vēlas mācīties arī Dānijā, kur ir bezmaksas studijas, taču tur ir grūtāk atrast darbu piestrādāšanai, jo jāprot dāņu valoda. Interese ir arī par bezmaksas studijām Somijā un Zviedrijā, taču grūti pateikt, cik daudz jauniešu tur nonāk, jo šo valstu augstskolas labprātāk ar studēt gribētājiem komunicē bez starpniekiem. Visbiežāk Latvijas jaunieši ārzemēs izvēlas studēt sociālās zinības - uzņēmējdarbības vadību, finanses, tūrisma menedžmentu u. c. -, bet ir arī tādi, kas apgūst psiholoģiju, arhitektūru, inženierzinātnes u. c.
Neatkarīgi no izvēlētā virziena I. Ziemele visiem, kas vēlas studēt ārzemēs, iesaka ļoti savlaicīgi ievākt vispusīgu informāciju, izpētīt, kas slēpjas zem studiju programmu nosaukumiem, un sekot līdzi uzņemšanas termiņiem. Britu augstskolās oficiālā uzņemšana noslēdzas 15. janvārī, bet no marta līdz jūnija beigām vēl var pretendēt uz pāri palikušajām brīvajām vietām (par tām var uzzināt www.ucas.co.uk). Savukārt studijām Dānijā var pieteikties līdz 15. martam, Nīderlandē - līdz 31. maijam. Un vēl - pat ja studijas ir bez maksas, jārēķinās, ka dzīvošanas izdevumi būs jāsedz pašam.