Personāla speciāliste: Bērni nav pieraduši pie darba, jo nav pienākuma strādāt ne mājās, ne skolā

Tiktāl tikām ar tām bērnu tiesībām! Lai dzīvo bērziņdakters.

tikko piezvanīju manam mīļajam uzticības tālrunim;) šie tūlīt solīja visu nokārtot - Jūlijas Lobanovskas kopš rītdienas darbā vairs nebūšot! lai dzīvo bērnu tiesības neko nedarīt un sūdzēties!

Vispār Latvijas valsts kopā ar lielāko daļu Āfrikas valstu ir ratificējusi konvencijas pret bērnu darbu. Pats nosaukums "simplika" jau norāda uz kaut ko nelabu, uz primitīvu attieksmi un izpratni par šīm lietām. Vienīgais labi, ka kundze acīmredzami pieteikusies segt Eiropas Cilvēktiesību tiesas zaudēto gadījumu kompensācijas šajās lietās, citādi tik no valsts, šie "eksperti" nekad par neko neatbild, nākamajā nedēļā publicē jau nākamo rakstu ar pretējām atziņām.

Tukšs raksts. Captain Obviously. Turklāt, priekš kam divas svešvalodas slotas operatoram un šprošu guldinātājam? Dabiskā zinātkāre? Varbūt ceturtai daļai bērnu tāda piemīt, vismaz attiecībā uz skolas priekšmetiem. Pārējiem, diemžēl, ir vajadzīgi nopietnāki stimuli mācīties. 20 gadus esam skolās attīstījuši "radošumu" un lūk, rezultāts. Ļoti bieži šis "radošums" ir kļuvis par aizsegu loderēšanai un zemām prasībām. Pati sūdzies tagad. Definīcijas arī ir jāmācās un jāzina. Protams, tāda "iemācīšanās" ir jāsamazina līdz minimumam, bet pilnībā no tās izvairīties iespējams nebūs, ja gribam, lai bērni kaut ko arī zinātu. Sīčiem ir lērums tiesību - bet gandrīz nav pienākumu un nekādas atbildības. Ja šeit ievēros līdzsvaru, arī darba tikums neizpaliks.

Meitenīt, krievu laikos bija tieši tāpat, daudzi mājās neko nedarīja, bet - tiklīdz skolotājs pavēlēja, skrēja atspērušies. Tāpēc, ka tolaik katrs zināja savu vietu, tāpat kā pirms tam ulmaņlaikos un cara laikos. Mūsdienu kvanči nevis nav pieraduši pie darba, bet nezin, kas ir paklausība, tik vien tā problēma.

Nu ļoti skaista Jūs esat! Vai var dabūt Jūs telefonu.... piesakos par brīvprātīgo mārketinga aktivitātēs.