Tādēļ šiem skolēniem nākas mācīties krievu valodu - bijušās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā joprojām netrūkst skolotāju, kas to māca, par savādo situāciju raksta interneta vietne Inosmi.ru, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Die Zeit.
Die Zeit raksta par Bertolda Brehta vārdā nosaukto ģimnāziju Drēzdenē, kuras direktors Marsello Meške (Marcello Meschke) bijis spiests sarīkot savdabīgu loteriju piektās klases skolēnu vecākiem. 68 skolēni bija izteikuši vēlmi kā otro svešvalodu apgūt franču valodu (pirmās gods, protams, atvēlēts angļu valodai), taču ģimnāzijas vadība konstatēja, ka, pat maksimāli paplašinot klases, vairāk nekā 56 bērniem šīs valodas apguvi nevar nodrošināt. 12 loterijas neveiksminiekiem nav atlicis nekas cits, kā uzsākt krievu valodas apguvi.
"Man nav nekādu iebildumu pret krievu valodu un tās skolotājiem. Taču nav normāli, ka manam bērnam šīs valodas apguve tiek uzspiesta tikai tādēļ, ka skolā ir tikai tie skolotāji, kas māca krievu valodu," saka 11 gadus vecā Hannesa (Hannes) māte Štefija Šūmahere (Steffie Schumacher). Arī viņas vīrs Jurgens (Uergen) ir sašutis. "Pirmkārt, ko lai es saku dēlam, kurš tiešām gribēja mācīties franču valodu? Otrkārt - ļoti iespējams, ka pēc kāda laika mēs pārcelsimies uz dzīvi Rietumvācijā, nav skaidrs, vai tur vispār būs iespējams atrast ģimnāziju, kurā māca krievu valodu. Iespējams, ka šī iemesla dēļ manam dēlam nāksies palikt bez atestāta," viņš skaidro.
Die Zeit vēsta, ka līdzīgā situācijā ir daudzas Saksijas skolas. Aptuveni 30 mācību iestādēs tiek rīkotas loterijas, lai noskaidrotu tos laimīgos, kuriem būs iespēja apgūt franču valodu, bet vairākās citās skolās vecāki vienkārši nostādīti fakta priekšā - franču valodas skolotāju nav, bērniem kā otro svešvalodu nāksies mācīties krievu valodu. B. Brehta ģimnāzijas vecāku padomes vadītājs Karstens Gūze (Karsten Guse) pat uzrakstījis vēstuli Saksijas premjeram un Izglītības ministrijai. Taču no šīm iestādēm saņemta pavisam nesaprotama atbilde - par problēmas esamību varas iestādes esot informētas, taču gribot norādīt, ka "skolēniem nav juridisku tiesību uz noteiktas svešvalodas izvēli". "Ir tāda sajūta, ka bērni neko nenozīmē, skolas neko nenozīmē un svarīgākais ir tas, ka formāli tiek pildīts likums," ir sašutis K. Gūze.