«Neticēju, ka kaut kas sanāks, bet tad man piezvanīja un pateica, ka esmu pusfinālā,» Alise atceras pārsteigumu. Tad sekoja balsošana internetā un - uzvara. «Biju šokā! Man vienīgajai no dalībniekiem nebija nekādu iepriekšējo sasniegumu, citiem bija mākslas skolas, konkursi…»
Pavisam no zila gaisa Alisei zīmēšanas māka un interese par to gan nav nokritusi. Zīmē gan vecākais brālis, gan māsa, tētis jaunībā gribējis studēt arhitektūru, kādu gadu arī Alise bērnībā vesta uz zīmēšanas pulciņu pie Ineses Gūtmanes Rīgas Skolēnu pilī. Jau tad Alisei labāk patika un padevās zīmēt ar zīmuļiem, nevis gleznot ar krāsām, un pamazām viņa mājās savā nodabā un savam priekam šo māku izkopusi līdz pārsteidzoši labam līmenim. Alise nekad nezinot, kāds beigās izskatīsies iesāktais zīmējums, taču pārsvarā zīmē cilvēkus, kuru anatomiju detalizēti izpētījusi mammas, kas ir mediķe, anatomijas grāmatās. Tiesa, savus zīmējumus meitene publiski uzdrošinājās parādīt tikai pavisam nesen, un tie pārsteidza daudzus. «Cilvēki arī netic, ka tie ir parasti krāsainie zīmuļi. Uzdod jautājumus, uz kuriem es pat īsti nevaru atbildēt,» Alise mulst.
Tagad zīmēšanai viņai laika ir mazāk, jo šoruden Alise no Rīgas Juglas vidusskolas, kur mācījās līdz šim, pārgājusi uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu (RDMV), lai piepildītu savu sapni - apgūtu apģērbu dizainu. Šajā skolā, toreiz - «lietišķajos», savulaik gribējis stāties arī viņas opis, un Alises pirmās mācību nedēļas iespaidi ir: «Visapkārt ir ļoti jauki un skaļi cilvēki. Iepriekšējā skolā bija tā, ka ej pa gaiteni un apkārt nemaz neskaties. Te tevi sveicina pat vecāku kursu jaunieši, viss ir ļoti brīvi, pirmajā skolas dienā vispār nebija uztraukuma, arī skolotāji ir ļoti atsaucīgi.» Skolā Alise līdz šim bijusi no «labajiem» skolēniem. «Esmu klusa, negribu pārāk krist uz nerviem, lai skolotāji tavu vārdu atceras tikai tāpēc, ka esi kaut ko sliktu izdarījis. Vairāk gribu, lai mani atceras tāpēc, ka esmu bijusi centīga vai tml.»
Apģērbu dizains Alisi saista jau sen. Kad bija maza, šuvusi kleitas lellēm, īsu brīdi gājusi arī šūšanas pulciņā, kur šo to sašuvusi arī sev, bet tur īsti nav paticis, ka jāņem no Burdas jau gatavas piegrieztnes. «Es gribu pati visu paveikt - tas ir interesantāk.» Par Latvijas izcilnieku konkursā saņemto stipendiju meitene pirks jau sen noskatītu šujmašīnu. Mammas 20 gadu vecā mašīna pati izdomājot, kad strādāt un kad ne. Alisei gribas radīt gan valkājamu apģērbu, gan «mākslu», kā, piemēram, modes mākslinieka Aleksandra Makvīna darinājumi, kas Alisei ļoti patīk. Mākslā viņu aizrauj Salvadors Dalī un Imants Lancmanis, bet modē ļoti simpatizē Latvijas zīmols QooQoo, kā arī dizainere Katja Šehurina. «Viņa ar saviem tērpiem jau izgājusi ārpus Latvijas. Es ļoti gribētu iet viņas pēdās - lai cilvēki atzīst un apbrīno tavus darbus, saprot, ko tajos esi ielicis,» Alise saka. Kas, viņasprāt, jādara, lai šādi izsistos? «Jābūt savādākam nekā citi. Ja saplūdīsi ar citiem, neviens tev nepievērsīs uzmanību. Galvenais atrast kaut ko savu, kas tev padodas, turpināt to izkopt un radīt savu īpašu stilu.»
(Raksts publicēts laikraksta Diena pielikuma Skolas Diena 14. septembra numurā.)