JĀTURPINA TĀDĀ PAŠĀ GARĀ
Pagājušā gada oktobra beigās hokeja skolas Rīga U18 komanda Somijas čempionātā aizvadīja divas spēles Mikeli pilsētā ar vietējo Jukurit komandu. Pirmajā cīņā viesi no Latvijas piekāpās pagarinājumā ar rezultātu 3:4. Spēles 56. minūtē Jukurit sastāvā pie rezultāta 3:3 noraidījumu nopelnīja Alberts Šmits, tomēr Mikeli klubs šo nogriezni izturēja, bet pēc tam pagarinājuma 55. sekundē tieši Šmits iemeta uzvaras vārtus. Dienu vēlāk Jukurit klubs jau sagrāva viesus ar 8:0. Šajā cīņā aizsargs Šmits ar diviem vārtiem un divām rezultatīvām piespēlēm kļuva par rezultatīvāko spēlētāju. Tāpat uzvarētāju vārtos visus 19 metienus atvairīja Emīls Vītols, savukārt ar vienu precīzu raidījumu un rezultatīvām piespēlēm abos Šmita vārtu guvumos atzīmējās Dāvids Tarvids. «Kopš šīm spēlēm pēdējais gads ir bijis diezgan interesants. Varētu pat teikt, ka negaidīts, bet esmu apmierināts, kā tas izvērties. Tagad jāturpina tādā pašā garā,» Sporta Avīzei stāsta Alberts Šmits. Viņš pauž, ka tobrīd bija izvirzījis mērķi iekļūt U20 komandā. «Ja man pirms 12 mēnešiem prasītu par mērķiem, stāstītu, ka vēlos attīstīties. Gāju soli pa solim. Sezonu iesāku pie U18 komandas, pēc pāris mēnešiem tiku pie iespējas U20 komandā un vēl pēc pāris mēnešiem arī sagaidīju savu iespēju, lai spēlētu Liiga (Somijas augstākajā līgā – aut.). Savā Liiga debijā jutu, ka treneri bija apmierināti, un no tā mirkļa mums ar viņiem ir laba savstarpējā saprašanās.»
Jaunā aizsarga kāpums bijis galvu reibinošs. Pagājušajā sezonā Somijas U20 čempionātā viņš aizvadīja 21 spēli, kurā izcēlās ar deviņiem (4+5) punktiem, bet 14. februārī piedzīvoja savu debiju Somijas augstākajā līgā, laukumā pavadot 15 minūšu un septiņas sekundes. Pēc tam mēneša laikā līdz regulārās sezonas izskaņai sekoja vēl astoņi mači, kopā izceļoties ar vārtu guvumu un divām rezultatīvām piespēlēm. Tā kā Jukurit regulāro turnīru noslēdza kopvērtējuma pēdējā, 16. vietā, bija jācīnās par neizkrišanu, kā pirmajā posmā tika sērijā ar 4-1 pieveikta 15. pozīcijā palikusī Lahti Pelicans komanda un saglabāta vieta Liiga. Šmits spēlēja arī šajos piecos nozīmīgajos mačos.
NEGRIB BEIGT SPĒLĒT 12 GADOS
Alberts Šmits nāk no Rūjienas. Šajā pilsētā ir sporta halle un stadions, regbija un volejbola laukumi, bet ne ledus halle. Tāda atrodama aptuveni 40 kilometru attālajā novada centrā Valmierā, un bērnībā jaunais sportists uz to prom atpakaļ vadāts piecas sešas reizes nedēļā. «Tētis nodarbojās ar hokeju, līdz ar to mans vecākais brālis Harijs, visticamāk, sāka spēlēt tēta iespaidā, bet es to darīju, jau iedvesmojies no viņiem abiem – visu bērnību pavadīju hallē. Bērniem ātri iepatīkas dažādas aktivitātes, un man tā iepatikās un aizgāja hokejs,» Alberts Šmits stāsta, ka četru gadu vecumā sācis treniņus pie Jāņa Laura, cenšoties līdzināties brālim un vēloties kļūt vēl labāks par viņu. «Laika gaitā pie lielās braukāšanas pieradām. Zinājām, ka no rīta vecāki brauc uz darbu, mēs ejam uz skolu un pēc skolas viss sakārtots tā, ka vajadzēs doties uz treniņu Valmierā.» Protams, tolaik viņš sekojis līdzi arī Latvijas lielkluba Rīgas Dinamo spēlēm un dažreiz tās apmeklējis klātienē, bet vienu mīļāko spēlētāju nav noskatījis. «Biju tik maziņš, ka man vairāk patika vienkārši skatīties hokeju, nevis konkrētus cilvēkus.» Tomēr mirklī, kad Alberts bija 12 gadu vecs, pasauli apturēja kovida pandēmija. 2019./2020. gada sezona Latvijas bērnu un jaunatnes hokeja čempionātā netika pabeigta, bet 2020./2021. gada sezonu pārtrauca mirklī, kad jaunie valmierieši bija paguvuši nospēlēt vien četras spēles. «Neteikšu, ka tobrīd zināju, ka gribu būt hokejists, bet zināju, ka 12 gados nevēlos kovida
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!

