Bērnībā man patika cīņas filmas, tāpēc aizgāju uz karatē treniņiem – tas mūsu sporta veidā ir klasisks stāsts. Arī draugs ar to nodarbojās, man kaut kā iepatikās un tā turpinu līdz šim. Trenējos jau desmit gadu, un šis ir bijis mans vienīgais sporta veids.
Karatē iekļauts kaut kas no katra cīņas sporta veida – mums ir sitieni ar rokām, ar kājām un arī metieni. Manas stiprākās puses ir izturība un cīņasspars. Karatē joprojām var just senās tradīcijas, sportisti ciena viens otru – tas ir pareizi un man ļoti patīk.
Ieskaitot arī individuālos treniņus, trenējos 8–9 reizes nedēļā. Tos apvienot ar skolu nav grūti, ja esi spējīgs pareizi saplānot laiku. Kad trenējos papildus, katru dienu daru ko citu – pārsvarā strādāju pie tā, kas mazāk tiek trenēts zālē, piemēram, fiziskās sagatavotības.
Mani lielākie sasniegumi vēl ir priekšā, bet esmu izcīnījis piekto vietu karatē jaunatnes līgā, guvis vairākas uzvaras starptautiskos čempionātos un četras reizes triumfējis Latvijas čempionātā. Tā kā karatē vairs nav olimpiskais sporta veids, tagad augstākais iespējamais mērķis ir uzvara pasaules čempionātā. Ceru, ka karatē olimpiskajās spēlēs atgriezīsies un arī man būs tur iespēja startēt. Skatoties karatē Tokijas olimpiskajās spēlēs, cilvēkiem no malas to bija grūti saprast, jo noteikumi ir diezgan specifiski. Dažreiz tiešām liekas, ka noteikumiem būtu jākļūst vienkāršākiem.
Mans moto ir "Nekad nepadodies!", bet piemēru dzīvē ņemu no karatē saimes – mana trenera Ruslana Sadikova, pasaules līmeņa sportistiem Gogitas Arkanijas, Jurija Kalašņikova un vēl citiem.
Jau no bērnības man patika popkultūra un viss, kas ar to ir saistīts. Man patika kolekcionēt, gribējās savākt pilnas kolekcijas, piemēram, ar kinderolu rotaļlietām. Pavisam nopietni viss sākās ar Kiss atribūtiku – šī grupa mani pārņēma gan ar savu imidžu, gan dziesmām, un to klausos jau septiņus gadus. Šobrīd kolekcionēju dažādas lietas no mūzikas, seriāliem un filmām un kopā man ir aptuveni 400 priekšmetu. Pašas unikālākās kolekcijā ir Kiss bundzinieka parakstītas bungas, ko ieguvu akustiskajā koncertā 2015. gadā Madridē. Viņš mani pamanīja, jo biju pats jaunākais, – sākām runāt un viņš izlēma man uzdāvināt savas bungas.