Basketbola leģenda Zeltiņš priecīgs par Porziņģi: Agrāk garie spēlētāji neko nemācēja

„Ja kādreiz bija arī gari spēlētāji, viņi neko nemācēja. Viņš mācēja vienreiz piesist un no apakšas iemest. Paskaties tagad Porziņģis iet garām. Basketbolā jau vispār, ja tu trīs no diviem elementiem - dribls, metiens, piespēle - divus vari izpildīt labi, tad tu jau vari normāli spēlēt. Bet viņš [Porziņģis] var visus izpildīt,” saka Zeltiņš.

Ilggadējais treneris vasarā nosvinējis 80. dzimšanas dienu un tikko par mūža ieguldījumu sporta darbā un basketbola attīstībā saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. „Man tas bija pārsteigums. Protams, es esmu godīgi strādājis visu mūžu, bet, kad atveda tos ielūgumus un atdeva manai sievai, man bija pārsteigums, patīkams pārsteigums,” neslēpj Zeltiņš.

„Es neesmu bijis kaut kāds super spēlētājs vai kā treneris ar savu komandu bijis olimpiskajās spēlēs, bet Latvijas basketbolam es esmu atdevis visu savu mūžu. Par treneri nevar kļūt, par treneri piedzimst. Ja tev ir iekšā, tad ir. Turklāt jābūt ar stabilu nervu sistēmu. Piemēram, Valdis Valters - gudrs cilvēks, basketbolu saprot labi. Mēs kopā Bročos [BK Brocēni] strādājām. Sākas spēle, viņam mugura slapja un saka - es nevaru. Viņš vadīja treniņus, es vadīju spēles. Es viņam saku - tu taču PSRS izlasē biji saspēles vadītājs. Viņš saka - tas ir savādāk, tur es pats kustos, te ir jāskatās no malas. Basketbols ir ļoti psiholoģiska spēle,” atminas Zeltiņš.

Nav bijušo basketbolistu vai bijušo basketbola treneru, ja par tādu esi kļuvis, tad tas ir uz mūžu, tāpēc šobrīd Zeltiņš atgriezies tur, kur sāka savu karjeru, trenējot bērnus. Toreiz tika izaudzināts Valdis Valters, un, iespējams, kāds basketbola dārgakmens tiks atrasts arī Lēdurgā. „Visi tie darbi jau ir padarīti, bet bez basketbola dzīvot grūti būtu. Man ir tā, ka ceturtdienās es trenēju bērnus Lēdurgas skolā, piektdienās sabrauc vecāki puikas, studenti un sestdienās, svētdienās ir spēles. Tās spēles man traucē medības. Es esmu mednieks. Ēdu gaļu un aknas cepu aknu ballē.”

Tuvojoties vēlēšanām gan jau Zeltiņu atkal uzrunās kāds politiskais spēks un piedāvās spēlēt savā komandā vēlēšanās. Treneris saka, ka viņam esot daudz labāku lietu, ko darīt politikas vietā, tostarp rūpēties par bitēm. „Pēdējās vēlēšanās man piedāvāja, bet politika ir ļoti netīra. Ļoti netīra. Sports jau var būt netīrs, bet tur, ja tu esi pirmais, tu esi pirmais, sports tomēr tīrs. Intrigas jau ir visās darba vietās gan politikā, gan mūzikas orķestrī, bet politika ir ļoti netīra. Ja man jāsaka, vai es ticu [Solvitas] Āboltiņas asarām, es neticu, es neticu. Tas viss ir samudžināts un finanses apakšā, tikai ne to, tur mani neiegrūdīs. Es tur neesmu bijis un nekad nebūšu.”