Pirmkārt, ir skaidrs, ka nākamais gads būs jāpavada ar cieši sajoztu taupības jostu.
Otrkārt, vēl nepavisam nav skaidrs, par cik caurumiņiem tā būs jāsavelk ap katru konkrēto "vēderu", un šī neziņa rada diskomfortu gan rīkotājiem, gan klubiem, gan spēlētājiem.
Treškārt, reti kurš spēj atturēties no ilūzijas, ka uz savu roku krīzi izdosies pārvarēt vieglāk, nekā saliedējoties kopīgai rīcībai.
Vārdu sakot, basketbols kārtējo reizi
apliecina nacionālā sporta veida statusu — ar visiem nācijai
piemītošajiem plusiem un mīnusiem.
BBL: problēmu nebūšot
Baltijas Basketbola līgas (BBL) nosaukumā vairs nebūs līdzšinējā
ģenerālsponsora SEB vārda, taču līgas pastāvēšana nav apdraudēta —
apgalvo BBL prezidents Ojārs Kehris. Uz jautājumu par jaunu
ģenerālsponsoru O.Kehris atbildēja izvairīgi, taču klubu aprindās
dzirdēts, ka notikušas sekmīgas sarunas ar MasterCard.
Sportiskais nolikums elites grupai apstiprināts jau aprīlī, un tajā
paredzēts 10 komandu turnīrs divos apļos ar sešu labāko līdzdalību
izslēgšanas spēlēs. Intrigu gan sagādā, piemēram, ASK Rīga neskaidrais
statuss (Vai komanda pastāvēs? Kāds būs sastāvs?).
O.Kehris uzsver, ka
šai ziņā lēmums būšot Latvijas Basketbola savienības kompetencē, bet
viņš kā BBL prezidents ieturēšot neitralitāti. BBL valdes sēde
paredzēta augusta vidū — līdz tam noslēpumiem vajadzētu gaist.
LBL: deviņi gribētāji
Formāli skaidrībai jābūt līdz 5.augustam, bet jau ceturtdien paredzēta
klubu pārstāvju sanāksme, kurā, jācer, interesējošās atbildes saņems
gan klubu menedžeri (par izmaksām un izspēles kārtību), gan rīkotāji
(par klubu reālo varēšanu).
Pagaidām LBL direktora Jāņa Janševica balsī skan piesardzīgs optimisms.
Dalības naudu jau samaksājuši BK Ventspils, VEF Rīga un jelgavnieki
(tiesa, tur klubā sākušās pārmaiņas). Baronam LBS kontā esot atlikums
no pērnās sezonas, tiesa, vajadzīgs kluba vadības apliecinājums, ka to
var uzskatīt par dalības maksu.
Ar Valmieras un Liepājas pārstāvjiem bijusi tikšanās, un nav šaubu, ka šīs pilsētas būs pārstāvētas. Vēl trīs komandas ir zem jautājuma zīmes, taču ne bezcerīgas.
"Tikos ar ASK
Rīga administratori. Viņa neapgalvoja, ka komanda spēlēs, bet drīzāk tā
notikšot. Arī Ķeizarmežs un Līvāni dara visu, lai piedalītos," saka
J.Janševics.
Klubi: lielā pauze
Līgas spiestas bremzēt organizatoriskos procesus, jo nav skaidrs klubu
varējums. Savukārt klubi nesteidzas, jo nav skaidrs, kāda līmeņa spēles
varēs piedāvāt skatītājiem un sponsoriem. Šis riņķa dancis kavē gan
komplektāciju, gan darba sākšanu.
Lielāka skaidrība ir čempionvienībā BK Ventspils, kuras sastāvā
pagaidām pārsteigumu nav (Strēlnieks, Sokolovs, Jurevičus, Bertāns,
Berķis, Kanbergs, Bērziņš, Zaķis, Plivda; no pērnā virknējuma nebūs
Vairoga un Veselova).
Var spriest, ka kluba finansiālā varēšana
palikusi aptuveni pērnajā līmenī. Sportiskajai vajadzētu iet uz augšu
uz spēlētāju individuālā progresa rēķina, arī papildinājums vēl tiek
lūkots. Iespējams, Ventspilī varētu nonākt kāds no trenera Gunta
Endzela audzēkņiem — šis speciālists ieņems čempionvienības otrā
trenera posteni.
VEF Rīga, kam ierindā palikuši četri pērnie spēlētāji — Jahovičs,
Aleksejevs, Freimanis un Šeļakovs. Pārējā komplektācija netiek
sasteigta. "Visā Eiropā spēlētāju tirgus apstājies. Basketbolisti grib
lielākas algas, bet gandrīz visi klubi samazinājuši budžetus. Vajadzīgs
laiks, lai pozīcijas tuvinātos. Īstā māksla ir nokomplektēt labu
sastāvu par pieņemamu cenu," kluba stratēģiju atklāja galvenais
treneris Valdis Valters.
Par spēlētāju pārmērīgajām cenām sūkstās arī Barona ģenerālmenedžeris
Andis Vanags ("Skatāmies, bet nesteigsimies..."), gan Valmieras
ģenerālmenedžeris Jānis Kļaviņš: "Dažiem pērnajiem spēlētājiem
piedāvāts samazināt līgumus. Ja piekritīs — spēlēs, ja ne, meklēsim
citus."
ASK cer atdzīvoties
Īpašs solās būt stāsts par ASK Rīga. Kluba maksātnespējas procesa
ietvaros līdz septembrim jāpiesakās visiem kreditoriem, kuri tad lems
par kluba likteni (vislielākais esot Parex banka — viens no ASK Rīga
dibinātājiem). Līdz tam klubs var turpināt darboties, ja vien netiek
pasliktināts kreditoru stāvoklis. Bet skaidrs, ka kreditoriem ir
cerības vismaz daļēji atgūt zaudēto tikai tādā gadījumā, ja klubs
turpinās darbu, nevis tiks likvidēts.
"Neko negribu solīt, bet idejas kluba atdzīvināšanai ir,"
ģenerālmenedžeris Māris Jučmanis uzsver, ka ASK Rīga neatsauc dalību ne
LBL, ne BBL. Atklāts gan paliek jautājums, kā kluba vadība domā
pārliecināt potenciālos spēlētājus, ka pērnais bēdu stāsts vairs
neatkārtosies.
Iekams nebūs skaidras sastāva kontūras, likumsakarīgi būs BBL vadītāju
jautājumi par ASK Rīga iederību elites grupā, un uz tiem var nākties
atbildēt arī Baronam. "Viņi jau var spriest visādi, bet, cik zinu, arī
Lietuvā daudziem nav lielas skaidrības," A.Vanags atgādina, ka
ekonomiskā krīze skārusi visu Baltiju.