"Otrajā puslaikā bez garajiem palikām. Kasparam arī pirksts sāpēja, bija doma, ka nespēlēs. Netaisnošos, bet tas kaut ko ietekmēja. Aizsardzības kļūdās vainojams komunikācijas trūkums. Gan vāciešiem, gan horvātiem ļāvām iemest no stūriem. Varam vainot tikai paši sevi."
Helmanis nepiekrita trenera viedoklim, ka tiesneši akceptējuši pārāk netīru sāncenšu spēli. "Neteikšu, ka paši darbojāmies ļoti tīri. Ir lietas, ko skatītāji neredz. Neteikšu, ka spēle bija rupja, bet agresīva no abām pusēm."
Uz jautājumu par iespējām izlabot nepilnības Uvis atbildēja optimistiski: "Viss ir labojams, Pārbaudes turnīri jau tāpēc ir, lai redzētu, kas ir kas. Labāk zaudēt tagad. Izanalizēsim spēli, būs treneru komentāri un ieteikumi. Pašiem jānotic, ka varam. Ceru, ka traumētie būs atpakaļ. Nedēļa laiks, lai atkoptos. Visam jābūt kārtībā.
Saspēles vadītājs Kristaps Valters neveiksmes galveno cēloni saskatīja fiziskajā nespēkā. "Pirmajā puslaikā bija spēks, otrajā kājas nevarēju pavilkt. Tik slikti sen neesmu juties. Nezinu ar ko tas saistīts. Varbūt ar to, ka te ir 1000 m augstums, varbūt nē."
Arī taktiskā ziņā komandas spēlei, iespējams, esot vajadzīgas korekcijas. "Kaut kas neiznāk ne aizsardzībā, ne uzbrukumā. Varbūt jāspēlē ātrāk, arī tā var labi izmantot garos. Nezinu, tas jau treneriem jādomā. Kaut kādas nianses noteikti varam izmainīt. Nedēļa laika, lai kaut ko darītu."