Kur tā komandas spēle zuda?
Domāju, tas bija uztraukuma dēļ, jo meitenēm šodien bija liela diena. Piedalījāmies akcijas gājienā, šī arī bija pirmā mājas spēle. Pirmajās desmit minūtēs bija jūtama mandrāža. Prieks, ka saņēmāmies un atspēlējāmies, parādījām, ka mums ir arī raksturs.
Vai trīs pārbaudes spēles ir vairojušas pārliecību par sevi?
Jā, pārliecība rodas. Galvenais, lai visas meitenes saprot, ka var iet laukumā un palīdzēt komandai.
Kas vēl jāizdara atlikušajā gatavošanās posmā?
Man šķiet, ka mums vēl ir jāsaspēlējas. Vēl nejūtam viena otru līdz galam. It kā tas fīlings ir, bet, kad esam mīnusos, viena otru tik labi vēl nejūtam.
Kā veicas ar pieredzējušās spēlētājas pienākumu veikšanu?