Ar optimismu viss ir skaidrs. Kā nu bez tā, ja Latvijas komanda kā mājiniece var paļauties uz ierastā klimata, sadzīves ritma un skaļu līdzjutēju atbalstu. Ja turnīru sākam ar iepriekš izcīnīto ceturto vietu Eiropas rangu tabulā un favorītu reputāciju. Ja teju visām spēlētājām pieredzes pūrā ir ne tikai 2007.gada "gandrīz bronzas" čempionāts, bet arī Pekinas olimpiskās cīņas un tieši tagad ir sasniegts sportiskās karjeras pilnbrieds. Ja galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš kopā ar komandu ir izgājis cauri gan panākumu slavas dziesmām, gan neapmierinātības kņudoņai un savstarpējā pazīšanās nu jau sasniegusi teju ideālu līmeni. Ja pārbaudes mačos pirmo reizi valstsvienības pastāvēšanas vēsturē nav piedzīvots neviens zaudējums, turklāt pretinieces nevis nomētātas iedvesmas brīžos, bet gan mērķtiecīgi saliektas ragā ar dzelžainu aizsardzību. Ja pēc sarunām ar spēlētājām un netiešajām pazīmēm aizvien no jauna nākas secināt, ka sportiskās mērķtiecības un profesionalitātes ziņā dāmu basketbola valstsvienība nav salīdzināma ne ar vienu citu Latvijas sporta kolektīvu.Taču arī piesardzība nav aiz matiem jāpievelk. Kā nu bez tās, ja meitenēm, iespējams, pirmo reizi nāksies savā laukumā spēlēt tik kupla un prasīga atbalstītāju pulka priekšā. Ja čempionāta priekšvakarā traumas iecirtušas sāpīgus robus vissvarīgākajā — centra spēlētāju līnijā. Ja, tuvojoties izšķirošajām cīņām, aizvien redzamākas kļūst spriedzes pazīmes un saglabājas risks, ka emocijas vienubrīd var izlauzties no kontrolējamas gultnes. Ja vīru valstsvienības pieredze saka priekšā, ka uzvarām pārbaudes spēlēs ir pārāk viltīga daba. Galu galā — ja Fortūna ir pavīpsnājusi, grupas turnīrā Latvijai pretim sūtot Polijas izlasi, bet tieši poļi smagi iedragāja latviešu basketbola pašcieņu tālajā 1937.gadā, neielaizdami Latvijas valstsvienību finālčetriniekā Eiropas otrajās meistarsacīkstēs Rīgā…Tādus argumentus uz vienu vai otru pusi varētu minēt vēl un vēl, baidot prom sliktās un apspiežot labās priekšnojautas. Līdz svētdienas vakaram, kad skaistais prognožu laiks būs beidzies un sāksies vēl skaistākais basketbola laiks. Kā teica Uļa: uz priekšu jāiet soli pa solim. Tikai tā var aiziet tik tālu, cik gribēts un sapņots.
Optimistiskā piesardzība
Virsrakstā liktos divus vārdus dažādos locījumos esmu pieminējis ik reizi, kad nācies atbildēt uz jautājumiem par Latvijas dāmu valstsvienības izredzēm Eiropas čempionātā pašu mājās. Neko jaunu izdomāt neizdevās arī pašā turnīra priekšvakarā, kad pavisam skaidri iezīmējās gan komandas sastāva, gan ceramo trumpju, gan nojaušamo mīnusu kontūras.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.