Teorētiski tā tas patiesi izskatās, taču praksē Latvijas valstsvienība Tallinā ne reizi vien jau ir saskārusies ar nopietnām problēmām tur, kur tām it kā nevajadzētu būt.
Igauņu superduets
Pēc veiksmīgi aizvadītā pārbaudes turnīra Tallinā kaimiņvalstī piesardzīgi tika lēsts, ka Igaunijas izlasei varētu būt pa spēkam izpildīt minimālo programmu — izcīnīt 3.vietu grupā, nodrošinot palikšanu Eiropas čempionāta virslīgā. Panākums Portugālē spārnojis cerības un tagad jau tiek solīts mest izaicinājuma cimdu gan Latvijai, gan Maķedonijai. Starp citu, ar maķedoniešiem pērn papildu kvalifikācijas turnīrā igauņi nospēlēja 1:1.
"Mūsu komanda bija perfekti paveikusi mājasdarbu un izpētījusi Portugāles izlases spēles nianses. Pretinieki mūsējos zināja daudz sliktāk," pirmā mača iznākumu komentēja tā aculiecinieks igauņu žurnālists Ville Arike. Trešajā ceturtdaļā Portugāles izlasei ar asas zonas aizsardzības palīdzību izdevies panākt deviņu punktu pārsvaru. Igauņiem trīspunktnieku bilance bijusi 0/7. Toties pēdējās desmit minūtēs precizitāti atradis gan veterāns Gerts Kullamē (trīs trīspunktnieki no vietas, 13 punktu), gan viņa kādreizējā partnera Tīta Soka dēls Tannels (11 punktu). "Kullamē jau pirms mača bijusi sajūta, ka spēle būs veiksmīga un pirmais "bezskaņas" metiens šo pārliecību nav mazinājis. Spēlēja kā jaunībā," atstāstīja žurnālists.
Aizsardzībā Igaunijas izlasei izdevies neitralizēt pretinieku līderus. Nekādi pārsteigumi no mājinieku puses neesot sagaidīti. Izskatās, to arsenāls jūtami sašaurinājies pēc tam, kad Portugāles izlases vadītāja posteni atstājis viltīgais eksrīdzinieks Valentīns Meļņičuks, kurš ķēries pie dzimtās Ukrainas izlases stūres.
Piespiedu akcents
Ārējās līnijas spēlētāju veikumam arī turpmāk būs izšķiroša nozīme Igaunijas izlases spēlē, jo uzbrukumā alternatīvas nav. Ahilleja cīplsas savainojuma dēļ jau pusgadu nav spēlējis Martins Mīrseps, savainojuma dēļ nevar spēlēt Vallo Allingu, un komandas sastāvā būtībā nav palicis neviens īsts centra spēlētājs. Mačā ar portugāļiem zem groza cīnījušies spēka uzbrucēji Jannars Taltss (205 cm), Kristians Kangurs (202) un Tarmo Kikerpils (196 cm). Visi labi pastrādājuši aizsardzībā un prasmīgi veikuši melno darbu uzbrukumā.
Igauņu treneris Ullars Kerde īpaši uzteicis savu spēlētāju taktisko gudrību. Mačā ar Latviju šajā ziņā komanda varētu izskatīties vēl labāk, jo ierindā atgriezīšoties arī Portugālē nespēlējušais Valmo Krīsa. Nav grūti noprast, ka pret Latviju cīņā tiks raidīta "vieglā kavalērija", lai pēc iespējas izvilktu Biedriņu no groza apakšas un neļautu latviešiem izmantot auguma pārsvaru.
Jāmeklē pretlīdzekļi
Kopš 1996.gada Latvijas valstsvienība uzveikusi Igauniju visās piecās oficiālajās spēlēs, kuru rezultātam bijusi svarīga nozīme turnīra tabulā. Toties četros mazāk svarīgos mačos piedzīvoti zaudējumi, liekot kaimiņus atzīt par gana neērtiem pretiniekiem.
"Paši nespēlē un arī citiem neļauj," šādi igauņu stilu raksturo gan valstsvienības treneris Edmunds Valeiko, gan vairāki basketbolisti, uzsverot asās aizsardzības nepatīkamo efektu. Iepriekšējā kvalifikācijas turnīrā sportiski nekaunīgajiem igauņiem izdevās ātri vien izsist no līdzsvara Kasparu Ciprusu un Raiti Grafu, uzspiežot sev izdevīgu spēles stilu. Andris Biedriņš gan ir cita kalibra centrs, taču arī viņam jābūt gatavam igauņu nestandarta gājieniem. Turklāt N.Trajkovičam un viņa palīgiem būs ko palauzīt galvu par Latvijas ārējās līnijas veidolu.
Aigara Vītola veselības stāvoklis īpaši neesot uzlabojies, tiesa, uz Tallinu brauks gan viņš, gan pirmajā mačā nespēlējušais Ernests Kalve. Toties nebrauks Mareks Jurevičus, kuram atļauts pievienoties klubam, ar nosacījumu, ka nepieciešamības gadījumā viņš atgriezīsies N.Trajkoviča rīcībā.