Vaikulis: svarīgi, ka sākumā nesalūzām

Biji gatavs, ka vajadzēs tik daudz spēlēt?Jā, kad nebija vēl Džefersons atbraucis, daudz spēlēju gan par pirmo, gan otro numuru. Tam arī gatavojos, nebija nekāds pārsteigums.Pirmās minūtes vēroji no rezervistu soliņa – kāpēc, tavuprāt, bija tik slikts sākums? Nebijām gatavi spēlēt.Kāpēc?Ļāvām viņiem iemest trijniekus un pirmajiem sajust spēli. Arī uzbrukumā nesanāca, jo nespēlējām komandas spēli, bumba negāja apkārt. Viņi pa diviem palīdzēja, mēs netikām ārā. Līdz ar to iestrēgām. Nesagatavojāties vai pārāk sagatavojāties?Domāju, ka mazliet pārdegām. Visi runāja, ka vinnēsim, ka jātiek finālā. Tas bija spiediens. Turklāt viņi sākumā visu trāpīja, mēs netikām līdz un vēl dabūjām daudz sodus. Pirms nedēļas ar Šauliem bija līdzīgi…Jā, arī toreiz mums sākumā negāja, bet galvenais, ka komanda nesalūza. Tikko sākām darboties kā komanda, ar piespēlēm, tā spēle aizgāja. Un, kad sajuta, ka uzbrukumā visi kustās, arī aizsardzībā sākām cits citam palīdzēt. Tas notika otrās ceturtdaļas beigās, un pietika laika, lai atspēlētos. Līdz beidzot pēdējā ceturtdaļā viņus salauzām.Igauņu žurnālisti teica, ka viņu spēlētājiem pēc pārtraukuma esot aizbraukuši “jumti”?Tikpat labi var teikt, ka sākumā bija aizbraukuši mūsējie. Domāju, ka tas bija arī mūsu nopelns. Aizsardzībā sākām vairāk palīdzēt cits citam, aiztaisījām tos caurumus, kurus viņi izmantoja sākumā. Jūti, ka šis ir īpašs turnīrs?Katrs ir īpašs, bet sezonas beigās ir patīkami spēlēt vairākos finālos pēc kārtas. Man šis ir otrais FIBA kausa Final 4. Pirms četriem gadiem ar Ural Great palikām ceturtie. Tagad gribējās tikt augstāk.