10km distance, kas 2014.gadā piedzīvojusi vislielāko pieaugumu, pulcēs 5 666 skrējēju, savukārt maratona un pusmaratona distancēs kopā svētdienas rītā startēs vairāk nekā 5200 dalībnieku. Vidējo un garo distanču izaugsme nebūtu iespējama bez 5km distances, kas arī 2014.gadā būs vispopulārākā, pulcējot 12327 dalībniekus.
Starptautisko dalībnieku īpatsvars Nordea Rīgas maratonā 2014.gadā sasniegs ap 13%, kas ir augstākais rādītājs skrējiena vēsturē un vērtējams kā kopīgs maratona organizatoru, Rīga 2014, kā arī LIVE RIGA nopelns. 18.maijā Nordea Rīgas maratonā startēs 3017 ārvalstnieku. Salīdzinot ar 2484 ārvalstu dalībniekiem 2013.gadā, tas vērtējams kā būtisks pieaugums. Kuplāko ārvalstu skrējēju skaitu veidos kaimiņvalstu Somijas (356), Igaunijas (322), Lietuvas (299), Krievijas (277) un Vācijas (248) skrējēji, bet kopējā valstu pārstāvniecība sasniegs 61, ietverot tādas eksotiskākas valstis kā, piemēram, Keniju, Etiopiju, Ugandu, Japānu, Brazīliju un Dienvidāfriku.
Par Nordea Rīgas maratona 28 000 eiro vērto balvu fondu šogad sacentīsies kupls skaits profesionālo sportistu.
Nordea Rīgas maratona pusmaratona distancē ar laimīgo "7" numuru startēs spožākā Latvijas gargabalniece Jeļena Prokopčuka, kurai pieder arī pusmaratona rekords sievietēm Nordea Rīgas maratonā. Organizatori norāda, ka reāls pretendents uz maratona goda pjedestālu vīriešu konkurencē, savukārt, ir Latvijas rekordists maratonā un Olimpisko spēļu dalībnieks Valērijs Žolnerovičs (Latvijas rekords maratonā 2h14:33), kurš ir arī galvenais pretendents uz Mēra kausu jeb labākā Latvijas maratonista godu.
Maratona distancē Rīgā šogad startēs kupls skaits augstākā līmeņa, tostarp Zelta līmeņa IAAF (Starptautiskā vieglatlētikas federācija), kvalifikācijas elites maratonistu no tādām skriešanas lielvalstīm kā Kenija, Etiopija, Uganda, ASV Maroka, Krievija un Uganda. Kā lielākās zvaigznes un potenciālie pretendenti uz uzvaru vīriešu konkurencē jāmin pagājušā gada uzvarētājs un Nordea Rīgas maratona rekorda īpašnieks Duncan Koech no Kenijas (labākais laiks maratonā 2h07:53), Ndungu Gikuni Geoffrey no Kenijas (labākais laiks maratonā 2h08:11) un Chiba Yu no Japānas (labākais laiks maratonā 2h13:19)
Sieviešu konkurencē organizatori min Chemjor Magdaline no Kenijas (labākais laiks maratonā 2h28:16), Deme Abiyot Eshetu no Etiopijas (labākais laiks maratonā 2h36:43) un Ariana Hilborna no ASV (labākais laiks maratonā 2h37:37).
Rīgā 10km distancē startēs divas no šarmantajām trīnītēm no Igaunijas – Līna un Leila Luikas no Igaunijas. Māsas ir vienas no redzamākajām vieglatlētēm Igaunijā, kopā skrienot uzrāda ļoti labus rezultātus gan maratona, gan pusmaratona distancēs un 2016.gadā gatavojas pārstāvēt Igauniju olimpiskajās spēlēs. Linas labākais rezultāts maratonā iegūts Šanhajā, Ķīnā 2013.gadā (2h40:05), bet Leila tajā pašā Šanhajas maratonā bija par 2 minūtēm un 54 sekundēm ātrāka.
Iekļaujoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas kultūras notikumu programmā, visās Nordea Rīgas maratona distancēs šogad iekļausies simboliskais Brīvības ielas kultūras kilometrs. Brīvības ielas Kultūras kilometru simboliski ievadīs Kultūras goda sardze - aleja no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Brīvības piemineklim, kas būs atvēlēta simtiem koristu un dejotāju. Atzīmējot Jāņa Cimzes 200.-to dzimšanas dienu, ikviens bijušais un esošais korists aicināts pievienoties sadziedāšanās koncertiem un izdziedāt Cimzes dziesmu krājumu Dziesmu rota - krājumu, kura dziesmas ir neatņemama sastāvdaļa ikvienos Dziesmu svētkos. Dziesmas no visām piecām Dziesmu rotas lauku puķu burtnīcām varēs dziedāt trīs sadziedāšanās koncertu laikā no plkst. 9.00 rītā līdz plkst. 14.15 pēcpusdienā. Sadziedāšanos programmas muzikālais vadītājs būs Juris Vaivods.
Pie Brīvības pieminekļa, atbalstot un uzmundrinot Nordea Rīgas maratona dalībniekus un par godu Eiropas Kultūras galvaspilsētai, tiks veidots jauns Ginesa rekords Deja ar visvairāk trejdekšņiem. Ginesa rekordu Dejai ar visvairāk trejdekšņiem plkst. 13.00 dejotāji centīsies sasniegt, gaidot 2014.gada lielāko dziesmu un deju notikumu - lieluzvedumu Lec Saulīte Mežaparka estrādē. Par rekorda dejas skaņdarbu izvēlēta šī gada deju uzveduma Lec Saulīte dziesma Saulītes peldināšana, kas Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā 18.maijā piedzīvos savu pirmatskaņojumu. Rekords un Kultūras goda sardze tiek veidoti sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.
Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā, savukārt, skrējējus un līdzjutējus izklaidēs Kultūras kilometra Nordea skatuve, kurā no 1914.gada līdz 2014.gadam populārākos hitus atskaņos atzītākie Latvijas skatuves mākslinieki – Intars Busulis, Aija Andrejeva, Aija Vītoliņa, Daumants Kalniņš un citi.