Vai sabiedrībā asu reakciju izsaukusī neizpratne par Latvijas valsts mežu finansējuma sadalījumu sportam ir pamatota vai uzpūsts burbulis?
Es domāju, ka uzpūsts burbulis, izraujot vienu lietu no kopējā sporta finansēšanas konteksta. Latvijas valsts mežu finansējums 2009. un 2010. gadā bija stipri līdzīgs. Sporta finansēšana notiek no dažādiem kanāliem, ne tikai no Latvijas valsts mežu ziedojumiem. Sporta finansējums 2011. gadā nav tikai 2,4 miljoni latu, kurus ziedoja Latvijas valsts meži. Tas ir daudz lielāks gan summāri, gan satura ziņā.
Cik lielu daļu no kopējā finansējuma veido 2,4 miljoni latu?
Man nav pieejami dati par tiešajiem ziedojumiem pārējām sporta organizācijām, tāpēc nevaru runāt par kopējo ziedojuma apjomu sportam. Finanšu ministrijas atskaitēs ir redzams, ka 5,4 miljonu latu ziedojumi ir no valsts uzņēmumiem, no kuriem 2,4 miljoni ir sportam, pārējie - kultūrai, labdarībai un citām organizācijām tiešā veidā. Precīza informācija ir ministrijai, es varu runāt tikai par LOK pārraudzībā esošajām lietām.
Tomēr 2,4 miljoni laikam ir būtiska naudas summa Latvijas sportam…
Piekrītu, jo no visiem mūsu 2011. gada ziedojumiem tās ir divas trešdaļas vai pat trīs ceturtdaļas.
Vai iepriekšējos gadus sporta spēles proporcionāli arī saņēma 75, bet individuālie veidi 25 procentus no Latvijas valsts mežu ziedojumu summas un vai privātie basketbola klubi arī iepriekšējos gadus saņēma pa 450 000 latu?
Proporcionālais sadalījums bija identisks, tikai naudas apjoms mazāks. 2010. gadā mēs no Latvijas valsts mežiem saņēmām 1,2 miljonus latu. Vairāk nekā viens miljons latu ziedojumu pa tiešo nonāca citām sporta organizācijām, ieskaitot sporta klubus un biedrības.
Kāpēc tiešie ziedojumi netika novirzīti arī 2011. gadā, jo, kā zināms, kungu basketbols vēl ne reizi nav kvalificējies olimpiskajām spēlēm, turklāt VEF Rīga un BK Ventspils spēlē arī ārvalstu basketbolisti?
Man ir grūti komentēt šo klubu budžetus, taču es dzirdēju Edgara Jaunupa (VEF Rīga Padomes priekšsēdētājs - aut.) uzstāšanos Latvijas Televīzijā. Viņš teica, ka 450 000 latu esot piektā daļa kluba budžeta. Manuprāt, šajā klubā Latvijas spēlētāju ir vairāk nekā viena piektdaļa. 2010. gadā arī ziedojumu sarakstā parādījās daudz un dažādas organizācijas, bet tad visi jautājumi tika uzdoti Latvijas valsts mežu vadītājiem. 2011. gadā acīmredzot izvairīšanās nolūkos, lai nebūtu jāskaidro katrs ziedojums, Latvijas valsts meži izlēma visus ziedojumus novirzīt caur Latvijas Olimpisko komiteju. Par to notika vienošanās gan ar Latvijas valsts mežu vadību, gan ar zemkopības ministru. 2012. gadā šī kārtība būs pavisam savādāka.
Kāpēc Latvijas valsts meži neziedoja pa tiešo diviem privātajiem basketbola klubiem, jo tagad LOK ir līdzatbildīgs par šīs naudas summas sadalījumu?
Tas ir jājautā šī uzņēmuma vadītājiem. Nevairoties no atbildības, es gan gribu uzsvērt, ka ziedotā naudas summa ir novirzīta basketbola attīstībai. Par katru iztērēto latu visi atskaitās, mēs kā sabiedriskā labuma organizācija iesniedzam atskaites Valsts ieņēmumu dienestā, kas veic regulāras pārbaudes. Līdz šim pārkāpumi nav fiksēti. Galvenā problēma ir tā, ka citu apziņā basketbols ir saņēmis pārāk daudz.
Bet vai tā arī nav?
Latviešiem ir tāds teiciens - kas maksā, tas pasūta mūziku. Tā arī šajā gadījumā ziedojuma devējam bija iespēja izteikt savas vēlmes un savu gribu. Ziedojumu devējs naudu var dot un var arī nedot. Ja viņi izlemj dot, tad ir jāpilda kaut kādi viņu nosacījumi. Šie noteikumi tika izrunāti vasaras vidū. Vienīgais, ko es varēju izdarīt, bija vispār atteikties pieņemt ziedojumus. Tādā gadījumā Olimpiskā komiteja zaudētu arī ziedojuma daļu, kas akūti nepieciešama olimpisko programmu realizēšanai. Jebkurā gadījumā jāatceras, ka sporta finansējums ir kompleksa lieta. Viens ziedotājs mīl šos, bet otrs atkal citus sporta veidus. Nevajag būt arī naiviem, domājot, ka ziedojumu piešķiršanā nav politiskās ietekmes.
LOK politiskos spēkus nevar ietekmēt?
Līdz šim tāda iespēja nav bijusi, lai gan jaunais memoranda teksts ir tapis sabiedrības spiediena rezultātā, mēģinot sistēmu padarīt caurspīdīgāku un taisnīgāku. Patlaban izveidojusies situācija, kad sitienu saņem tikai LOK - daļēji pelnīti un daļēji arī ne. Tomēr mēs bijām izvēles priekšā. Ja mēs iebilstu pret ziedojuma sadalījumu un atteiktos no tā, tad sitienus saņemtu no abām pusēm, jo nespētu realizēt sporta olimpiskās programmas.
Vai nebūtu pareizi, ka par visu ziedojumu sadalījumu atbildību uzņemtos LOK?
Tas nav labākais variants - visu atbildību uzvelt vienai organizācijai. Saprātīgāk ir, ja naudas sadalē piedalās šī trīsvienība - Latvijas valsts meži, kas pelna naudu, Zemkopības ministrija, kas veic uzraudzību un dod atlaides, un visbeidzot LOK piedalās naudas sadalē. Nedomāju, ka labāk būtu tad, ja visu naudu samestu valsts budžeta katlā un viens ierēdnis to sadalītu. Vispār pastāv uzskats, ka privātais - tas ir slikti, bet valsts - tas ir labi un pareizi, taču bieži vien privātais lauciņu pārredz labāk nekā valsts ierēdnis, kuram kompetence bieži vien pieklibo.
Vai LOK kā galvenais spēlētājs Latvijas sporta lauciņā tomēr nevar ietekmēt naudas sadalījumu? Piemēram, Latvijas valsts mežu ziedojumu sadaļā neparādās trīsreiz olimpiskajās spēlēs pārstāvētais hokejs, bet ir kungu basketbols, kas ne reizi nav aizspēlējies līdz olimpiādei?
Es jau teicu, ka ziedojumu devējs nosaka sporta veidu sarakstu. Tā bija visu laiku līdz 2012. gadam. Citiem sporta veidiem mēs naudu nevaram dot, jo tādā gadījumā pārkāptu ziedotāju vēlmi. Likumā par ziedojumiem ir teikts, ka to var izmantot tikai konkrētiem mērķiem.
Tātad atbildība par naudas sadalījumu pilnībā jāuzņemas Latvijas valsts mežu vadībai?
Jā, un varu uzrādīt dokumentu, kuru ir parakstījis zemkopības ministrs. Tur ir arī mans paraksts, bet man būtu muļķīgi atteikties no papildu līdzekļiem sportam tikai tāpēc, lai šis saraksts būtu pilnīgāks vai lai tajā būtu iekļauti visi olimpiskie sporta veidi. Sadalījumu 75 procenti sporta spēlēm un 25 individuālajiem veidiem nosaka ziedotājs. Jaunajā memorandā gan ir cita proporcija. Kopš 2012. gada no Latvijas valsts mežiem LOK jaunatnes programmām izdalīs 20, augstu sasniegumu individuālajiem sporta veidiem - 20, sporta spēlēm - 50 un tautas sportam, paralimpiskajai komitejai un neolimpiskajiem sporta veidiem - 10 procentus. Tajā pašā laikā nav garantijas, ka ziedojums vispār būs. Valdībā jau ilgāku laiku runā par to, ka varētu liegt valsts uzņēmumiem ziedot kultūrai un sportam.
Tad vainu uzvels cilvēkiem, kuri šo jautājumu aktualizēja. Bet vai tomēr vaina nav jāuzņemas personām, kuras ir atbildīgas par klaji netaisnīgo naudas sadalījumu, kas bija par iemeslu vairāku sporta veidu pārstāvju izteiktajai neapmierinātībai?
Ļoti ceru, ka arī turpmāk atļaus ziedot sportam un kultūrai. Ažiotāža sākās tikai viena iemesla dēļ, kad vienai daļai cilvēku šķita, ka nesamērīgi daudz saņem basketbols. Jaunajā memorandā vairs nav sporta veidu uzskaitījuma. Vajadzētu ņemt vērā arī Latvijas Olimpiskās vienības finansējumu, no kura naudu saņem individuālie sporta veidi. Sporta spēļu pārstāvji nav LOV sastāvā. Tā ir atbilde tiem, kas saskata lielu disproporciju Latvijas valsts mežu naudas proporcionālajā sadalījumā. Piemēram, bobslejisti un skeletonisti no LOV pēdējā laikā ir saņēmuši vairāk nekā 350 000 latu gadā. Faktiski šī summa iztērēta divpadsmit sportistiem. Salīdzinājumam, Latvijas Basketbola savienības pārziņā ir sešas izlases, sākot no pieaugušo līdz jauniešu, kurās katrā ir pa divpadsmit spēlētājiem. Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents (Guntis Zālītis) man pārmeta, kāpēc dāmu basketbola izlasi atbalstījām ar 25 000 latu. Nauda tika piešķirta no Olimpiskās komitejas solidaritātes fonda konkrētam mērķim. Šo summu mēs nevarējām tērēt individuālajiem sporta veidiem. Tā nebija kādam atņemta nauda. Šo summu ieguvām no Eiropas mūsu sportam. Sliktākais, kas var būt, ir sporta veidu pretstatīšana.
Cik lielu naudas summu no LOK ir saņēmuši vieglatlēti?
No LVS prezidenta vēstules teksta var noprast, ka šķēpmešana nav vieglatlētikas sastāvdaļa. Mēs gan tā neuzskatām. Tikai no LOK budžeta, neskaitot LOV naudu un Olimpiešu fonda finansējumu, vieglatlēti 2011. gadā saņēma 88 000 un 2010. gadā - 79 000 latu, turklāt viņi Latvijas valsts mežiem nebija iesnieguši pieteikumu par ziedojumu naudas saņemšanu. Cits individuālais sports skeletons arī nezin vai ir apdalīts - divi skeletonisti no LOV gadā saņem 88 000 latu.
Kāda ir situācija ap Latvijas Futbola federāciju? Tās ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis saka, ka neko nezinot par 310 000 latu ziedojuma piešķiršanu…
To pajautājiet Mežeckim! Manuprāt, tas ir iekšējās komunikācijas trūkums starp federācijas un klubu pārstāvjiem.
Šī summa ir nonākusi pie klubiem?
Jā, bet nevar teikt, ka federācijas pārstāvji to nezina.
Kāpēc hokejs nav atbalstāmo sporta veidu sarakstā?
Mēs runājam par piešķirtajiem līdzekļiem 2011. gadā. Hokejam 2012. gadā būs jāpiedalās olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, un tam arī būs nauda. Gatavojoties Vankūveras olimpiskajām spēlēm, hokejs saņēma 100 000 latu no olimpiskās solidaritātes programmas. Skaidrs, ka 2012. gadā no LOK budžeta nauda basketbolam netiks piešķirta, bet hokejam būs nauda, jo hokejistiem jāpiedalās kvalifikācijas turnīrā.