Ārzemju sportistu piesaiste Latvijā izmaksā daudz dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā

Par piemēru viņš minējis, ka ārvalstu sportistam no 100 000 latu bruto algas uz rokas Latvijā paliek 68 250 latu, Zviedrijā - 79 050 latu, Lietuvā - 82 450 latu un Igaunijā pat 85 000 latu.«Tātad viena un tāda paša līmeņa leģionāra piesaistīšana Latvijas komandai izmaksā vismaz par ceturtdaļu dārgāk nekā Igaunijā un Lietuvā,» norādījis Zelmenis un paudis viedokli, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc Lietuvā ir tādi basketbola superklubi kā "Lietuvas Rytas" un "Žalgiris", kuri var piesaistīt Eiropas līmeņa zvaigznes un plūkt laurus prestižos Eiropas turnīros.To, ka Lietuvā nodokļos bijis jāmaksā mazāk, DB apliecinājis arī Valmieras basketbola kluba galvenais treneris Ainars Bagatskis, kas spēlētāja karjeras laikā spēlējis daudzu valstu basketbola klubos. «"Žalgiris" un "Lietuvas Rytas" klubu budžeti jau tāpat ir daudz lielāki, et viņiem vēl ir jāmaksā mazāki nodokļi, līdz ar to vairāk naudas iespējams atvēlēt kluba stiprināšanai, kamēr mēs šo naudu nomaksājam nodokļos. Ja situācija izlīdzinātos, arī Latvijas klubi varētu atļauties lielākas zvaigznes, un mēs biežāk varētu pieveikt lietuviešus,» sacījis Bagatskis.Viņaprāt, laba līmeņa klubi ne tikai basketbolā, bet arī futbolā un hokejā nevar iztikt bez ārzemniekiem. «Tādēļ, ka nodokļi ir augsti, daudzi Latvijas klubi nevar atļauties iegādāties tos spēlētājus, kurus gribētu, jo mums viņi izmaksā dārgāk. Domāju, ka situācija ar Rīgas "Dinamo" ir pateicīga, lai valsts beidzot pārskatītu nodokļu politiku,» DB teicis Bagatskis.Savukārt hokeja kluba "Dinamo Rīga" valdes priekšsēdētājs Viesturs Koziols avīzei uzsvēris, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana būtiski atvieglotu augstākās klases spēlētāju piesaistīšanu Latvijas sportā. «Šis jautājums ir jāsakārto, lai beidzot Latvijā sporta klubi būtu līdzvērtīgā situācijā attiecībā pret mūsu kaimiņvalstīm,» teicis Koziols, gan piebilstot, ka "Dinamo" kluba spēlētāju piesaistē šis faktors nav traucējis, jo ar spēlētājiem izdevies rast kompromisus attiecībā uz daudziem jautājumiem.Zelmenis avīzei piebildis, ka augsto nodokļu dēļ Latvijā ir problēmas pat ar vietējā mēroga zvaigžņu piesaisti, jo Latvijā viņiem nākas maksāt 25% lielo IIN, kamēr, spēlējot kā leģionārs, piemēram, Igaunijā, Lietuvā vai Zviedrijā, tikai 15%, nemaz nerunājot par Krieviju, kur šī likme ir tikai 13%.Pēc viņa stāstītā, lai situāciju mainītu rekomendācijas ir izstrādātas jau pirms laba laika un paredz likumā par IIN gan Latvijas, gan ārvalstu sportistu ienākumus aplikt ar 15% lielu likmi. «Līdz šim visi mēģinājumi šo jautājumu izkustināt no vietas ir beigušies neveiksmīgi, jo tādējādi valsts budžets it kā zaudēs būtiskus ienākumus, tomēr tas ir aplami, jo par to pašu naudu varētu piesaistīt ne tikai spožākas sporta zvaigznes, bet arī dot papildu ienākumus sporta un izklaides biznesam, un tādējādi arī valsts saņemtu nodokļus,» sacījis Zelmenis.DB atgādina, ka šā gada jūnijā Saeima izskatīšanai komisijās nodeva Sporta apakškomisijas iniciētus grozījumus nodokļu likumos. IIN likuma grozījumi paredz sportistus pielīdzināt saimnieciskās darbības veicējiem, kas ļautu sportistiem maksāt 15% lielu IIN, nevis 25%. Pret to iebilst Finanšu ministrija, kas uzskata, ka profesionālo sportistu gūtie ienākumi ir uzskatāmi par tādiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis 25% apmērā, jo sportisti parasti tiekot nodrošināti ar aktīviem, kas nepieciešami līgumā noteikto pienākumu izpildei.