Finks finišēja 14 minūtēs un 30,67 sekundēs, pirms 12 gadiem Londonā ķīnieša Suņa Jana sasniegto pasaules un olimpisko rekordu labojot par 0,35 sekundēm. Finks par olimpisko čempionu 1500 metros kļuva arī pirms trīs gadiem Tokijā, kad uzvarēja arī 800 metros, Parīzē šajā distancē viņam gūstot sudrabu.
Sudraba medaļu izcīnīja itālis Gregorio Paltrinjēri, kurš zaudēja 3,88 sekundes, bet bronzu guvušais īrs Daniels Vifens bija 8,96 sekundes lēnāks.
Jaunu pasaules rekordu sasniedza arī ASV peldētājas 4x100 metru kompleksā peldējuma stafetē. Regana Smita, Lillija Kinga, Grečena Volša un Torri Haske finišēja trīs minūtēs un 49,63 sekundēs jeb 0,77 sekundes ātrāk par iepriekšējo rekordu, kuru 2019.gadā uzstādīja viņu tautietes. Austrālijas kvartets zaudēja 3,48 sekundes, bet vēl 0,12 sekundes atpalika ķīnietes.
Šajā pašā stafetē vīriešiem visās iepriekšējās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējuši amerikāņi, izņemot 1980.gadu, kad spēles Maskavā ASV boikotēja. Svētdien amerikāņu dominanci pārtrauca ķīnieši, Sjui Dzjaju, Cjiņam Haijanam, Suņam Dzjadzjuņam un Paņam Džaņle finišējot trīs minūtēs un 27,46 sekundēs. ASV peldētāji zaudēja nieka 0,55 sekundes, bet francūži atpalika 0,92 sekundes.
Vēl svētdien sievietēm 50 metros brīvajā stilā zelta medaļu izcīnīja zviedriete Sāra Šēstrēma ar finišu 23,71 sekundē. Austrāliete Mega Herisa zaudēja 0,26 sekundes, bet 0,49 sekundes lēnāka bija ķīniete Džana Jufei, kura par nieka sekundes simtdaļu pārspēja Volšu.
Olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā norisināsies līdz 11.augustam, turklāt ne tikai Francijas galvaspilsētā, bet arī 16 citās vietās, ieskaitot Francijas aizjūras teritoriju Franču Polinēziju. Spēļu programmā ir iekļauti 32 sporta veidi, un tiks sadalīti 329 medaļu komplekti.