Sestdien 20 gadus vecais Dresels kļuva par pirmo peldētāju, kurš vienā sacensību sesijā izcīnījis trīs zelta medaļas.
Kopumā aizvadītajās meistarsacīkstēs Dresels izcīnīja trīs zeltus individuālajās disciplīnās - 50 un 100 metru brīvajā stilā, kā arī 100 metros tauriņstilā. Savukārt četras augstākā kaluma godalgas viņam bija stafetēs.
Pirms desmit gadiem Melburnā septiņas pasaules čempionāta zelta medaļas izcīnīja Felps. Tāpat septiņi zelti vienās augstākā līmeņa sacensībās ir vēl vienai ASV leģendai Markam Spicam, kurš to iespēja 1972.gada Minhenes olimpiskajās spēlēs, bet Felpss Pekinā 2008.gadā par čempionu tika kronēts pat astoņas reizes. Savukārt Raiens Lohte 2011.gada pasaules čempionātā izcīnīja piecas zelta medaļas.
"Amerikāņu peldētājiem šis bija viens no pieciem labākajiem pasaules čempionātiem. Pārējos četros izcēlušies Felpss un Lohte. Atrasties šādā kompānijā ir liels sasniegums. Cerams, ka tas ir tikai sākums, un viņam būs lieliska karjera," paudis amerikāņu peldētājs Raiens Mērfijs, kurš šajā čempionātā izcīnīja divas zelta medaļas.
Tikmēr ar pieciem zeltiem no Budapeštas aizdevusies brīvā stila speciāliste Ketija Ledeckija no ASV, kura triumfēja 400, 800 un 1500 metros individuālajās distancēs, kā arī 4x100 un 4x200 metru stafetēs, kļūstot par titulētāko dāmu sportisti vēsturē pasaules čempionātu peldēšanas sacensībās.
Ledeckijai tagad ir 14 pasaules čempionātu zelta medaļas, kas ir par trim vairāk nekā Misijai Frenklinai, kuras rekordu viņa pārspēja Budapeštas čempionāta laikā.
Tiesa, 20 gadus vecā amerikāniete 200 metros brīvajā stilā finālā piekāpās itālietei Federikai Pelegrīni. "Dažus nākamos gadus tas mani dzīs uz priekšu," par neiegūto zeltu teica Ledeckijai, kurai šajā disciplīnā nācās samierināties ar sudrabu.
ASV peldētāji pasaules čempionātā izcīnīja 18 zelta medaļas, kā arī pa desmit sudraba un bronzas godalgām, pārliecinoši triumfējot medaļu vērtējumā.
Pasaules čempionātā tika laboti seši pasaules rekordi individuālajās distancēs. Brits Edams Pītijs pasaules rekordu 50 metru brasā laboja divas reizes, un tagad tas ir 25,95 sekundes. 100 metros uz muguras dāmām uz 58,10 sekundēm rekordu laboja kanādiete Kailija Messe, bet 100 metros brasā jaunu rekordu, viena minūte un 4,13 sekundes, uzrādīja amerikāniete Lilija Kinga, kurai arī rekords uz pusi īsākā distancē - 29,40 sekundes. Savukārt 50 metros brīvajā stilā rekordu laboja zviedriete Sāra Šēstrema, kura pusfinālā distanci peldēja 23,67 sekundēs, bet uz pusi garākā distancē stafetes laikā viņa peldēja 51,71 sekundē, kas arī ir jauns visu laiku labākais rezultāts.
Tikmēr stafetēs pasaules rekordi tika laboti trijās disciplīnās, to allaž iespējot ASV sportistiem. Rekordi tika laboti 4x100 metros sievietēm kompleksajā peldējumā, kurā amerikānietes peldēja trīs minūtēs un 51,55 sekundēs, kā arī divās jauktajās stafetēs - 4x100 metros kompleksajā peldējumā (trīs minūtes un 38,56 sekundes) un 4x100 metros brīvajā stilā (trīs minūtes un 19,60 sekundes).
Turpat Budapeštā pasaules čempionātā ūdenssporta veidos daiļlēkšanas sacensības dominēja ķīnieši, izcīnot astoņas zelta medaļas, peldēšanā garajās distancēs atklātajā baseinā ar četriem zeltiem dominēja francūži, kamēr sinhronajā peldēšanā ar septiņām augstākā kaluma zelta godalgām pārākas bija Krievijas sportistes. Ūdenspolo vīriem par pasaules čempioniem tika kronēti horvāti, bet dāmu turnīrā triumfēja amerikānietes.
Pasaules čempionātā Latviju pārstāvēja septiņi sportisti. Individuālajās disciplīnās Latvijai labākās bija četras 30.vietas, kuras guva Uvis Kalniņš (200 metru kompleksajā peldējumā), Daniils Bobrovs (200 metros brasā), Gabriela Ņikitina (50 metros tauriņstilā), kura arī laboja valsts rekordu, kā arī Dana Kolidzeja (50 metros brasā).
Jaunu valsts rekordu uzrādīja arī vīri 4x100 metru brīvā stila stafetē, tomēr Kalniņam, Bobrovam, Nikolajam Maskaļenko un Ģirtam Feldbergam tas deva vien 18.vietu starp 20 izlasēm. Stafetēs augstākā vieta bija Kalniņa, Feldberga, Ņikitinas un Kristīnas Šteinas sasniegtā 14.pozīcija 4x100 metru brīvā stila jauktajā stafetē.