Sapūsta mugura un milzīgi finansiālie ieguldījumi – cena, ko par trešo vietu pasaules čempionātā zemledus makšķerēšanā Latvijā samaksājis Aldis Vārna. Pēc godalgotas vietas izcīnīšanas individuālajā ieskaitē un otrās vietas Latvijas izlasei ar mūsu komandas veiksmīgāko pārstāvi par interviju centāmies vienoties divreiz. Abas reizes muguras sāpes nepārgāja, un nācās vienoties par telefonsarunu.
Ko nozīmē zemledus makšķerēšanas sports?
No parastas makšķerēšanas tas atšķiras. Ir svarīga taktika, stratēģija. Katram dalībniekam ir divi karodziņi, un vienlaikus drīkst aizņemt tikai divus āliņģus. Startā katrs sportists ieurbj kādus desmit āliņģus un piebaro, bet pēc tam visu laiku migrē. Piemēram, vienu karodziņu atstāj pie viena āliņģa, ko piebaro, bet ar otru karodziņu drīkst makšķerēt. Kolīdz pārvietojas pie cita āliņģa, jānovieto karodziņš ne tālāk kā pusmetru no tā. Ir jāsaprot, kur tā zivs ķeras. Tāpēc ir tā sauktie raneri – džeki, kuri stāv malā un novēro visu laukumu, un nodod informāciju makšķerniekam, kurā brīdī kurā pusē zivis ir aktīvākas. Ja saņem informāciju no krasta, momentā jāskrien un jāurbj āliņģis citā galā. Nevar sēdēt vienā vietā. Mačos, kad visi urbj caurumus, nobiedē lielo zivi. Tā aizmūk, un paliek tikai sīkās, kuras tad jāpievilina pie sava āliņģa. No malas varbūt liekas, ka tas ir viegli, tomēr tā nav. Noskrieties un iesvīst sanāk pamatīgi.
Pie citu āliņģiem arī drīkst skriet?
Jā, var iet pie jebkura, pie kura nav pielikts konkurenta karodziņš. Jāievēro piecu metru distance no tuvākā sportista āliņģa. Ja pieurbj piecus centimetrus tuvāk, tiesnesis uzreiz piešķir dzelteno kartiņu.
Mačos var iztikt ar vienu makšķeri?
Nē. Man sacensībās ir 24 makšķeres, tomēr vienlaikus drīkst izmantot tikai vienu. Ja tai kaut kas notiek, uzreiz var paņemt nākamo. Ir sagatavoti vairāki identiski komplekti – ar vienādu auklas garumu. Ja uz vienu komplektu ķeras un kaut kas tam notiek, var uzreiz paņemt identisku.
Cik ilgas ir sacensības?
Trīs stundas. Tiek summēts visu noķerto zivju svars. Jo lielāks kopējais svars, jo augstāka vieta savā zonā. Ja esi zonā pirmais, saņem vienu punktu. Es pirmajā dienā biju otrais zonā un tiku pie diviem punktiem, otrajā dienā biju pirmais. Tie, kas mani apsteidza kopvērtējumā, abās dienās ieņēma pirmo vietu savā zonā. Vienā zonā ir 14 sportistu. Pa vienam no katras valsts. Kopā ir piecas zonas. Katra ir 155 reiz 50 metru. Daudz ko izšķir raneri jeb cilvēki, kuri no malas dod vērtīgu informāciju, kur, kas, ko ķer.
Cik daudz raneru jums šoreiz bija?
Man personīgi bija četri čaļi. Tā ir ekstra, ko sacensībās ārzemēs nevaru atļauties. Ļoti labi viņi nostrādāja. Cepuri nost! Citās valstīs raneru ir mazāk, tāpēc tur arī rezultāti ir sliktāki. Mājās tā bija liela priekšrocība, ka vairāk cilvēku palīdzēja.
Kas notiek ar noķertajām zivīm?
Treniņos laižam zivis atpakaļ, jo tobrīd mērķis ir tikai noskaidrot, ar kādu inventāru kādas zivis ķeras. Sacensībās noķertās mazās zivtiņas, ja nemaldos, nonāk zooloģiskajā dārzā zvēriņiem. Ar tādām tievām aukliņām, maziem mānekļiem un āliņģī lielas zivis noķert nevar.
Pats vispār zivis ēdat?
Ēdu gan. Kad ikdienā ķeru paša priekam, ne gatavojoties sacensībām. Vasarās piedalos arī spiningošanas mačos, tā ka esmu aktīvs visu veidu makšķerēšanā.
Ķerot zivis no laivas, gan laikam nosvīst nesanāk?
Protams, ne. Laivā ir pavisam citādāk. Tomēr spiningošana ir krietni dārgāks prieks, ieguldījumi – daudz lielāki. Bet jebkurš makšķerēšanas sports ir interesants. Ziemas makšķerēšana tomēr ir tuvāka. Kontakts ar zivīm smalkāks.
Cik daudz naudas viena gada laikā sanāk iztērēt makšķerēšanas priekiem?
Man bail to publiski teikt (smejas).
Lai sieva neuzzinātu?
Jā, jā (smejas). Teiksim tā – no visa, ko nopelnu, maza daļa aiziet sievai, mašīnai, bet pārējais jeb lielākā daļa aiziet copei. Baidos saukt konkrētu summu. Daudz jau aiziet benzīnam vai pat treniņiem. Piemēram, dažas nedēļas pirms pasaules čempionāta Īrijā braucām turp par savu naudu treniņu nolūkos.
Vai ar labiem rezultātiem sacensībās var arī kaut ko atpelnīt?
Nē, nevar gan. Agrāk laikam bija kaut kādas prēmijas, bet tie laiki jau beigušies. Kauss, diploms un varbūt kāda sponsora balva – tas arī viss, ko var iegūt par labu rezultātu. Spiningošanā par trešo vietu sezonas kopvērtējumā mūsu ekipāžai iedeva laikam pa kādiem simt eiro katram. Bet mēs to visu zinām un ne uz ko vairāk neceram. Tas ir azarta, nevis naudas pelnīšanas dēļ. Kad apnīk nest zivi visu laiku mājās un ēst, jāiet mačoties, kas ir interesanti. Sacensībās noķertā zivs jālaiž vaļā. Tiesnesis ir laivā, viņš nomēra, nosver lomu, un tad zivi laiž vaļā. Tā ka spiningošanas sezonā ūdens krājumi netiek iztukšoti.
Visu sarunu ar Aldi Vārnu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!