Eiropas čempionāta starts tika dots 22. augusta pusdienas laikā atpūtas kompleksā „Milzkalns”, un sacensībās piedalījās 522 dalībnieki jeb 247 komandas no vairāk nekā 15 pasaules valstīm. Diemžēl daudzi favorīti nevarēja ierasties, jo to liedza epidemioloģiskā situācija viņu valstīs, taču cīņa par Eiropas čempionu titulu tik un tā bija sīva.
Visspēcīgākie Engures un Tukuma novadu mežos izrādījās igauņi, kuri vislabāk spēja pielāgoties tropiskajām lietusgāzēm, kas nakts tumsā dalībniekiem radīja papildus orientēšanās grūtības jau tā sarežģītajā un paugurainajā apvidū. Par Eiropas čempioniem kļuva pērnā gada pasaules čempions igaunis Timmo Tammemae, kurš kopā ar Sanderu Linnus izveidoja komandu „La Sportiva”. Viņi no maksimāli iespējamiem 483 ieskaites punktiem savāca 457 un pieveica 145 kilometrus! Otro vietu izcīnīja igauņi Sander Mirme un Riivo Roose no komandas „Ilmäraeksimatud” (439 punkti), bet bronzas medaļa latviešiem Zigmundam Bīberam un Albertam Jasānam no komandas „Laid mums tur laimē diet”, kam pa spēkam bija savākt 410 ieskaites punktus.
„Pārāk daudz maksāja pieļautās kļūdas. Naktī, kā iestājās tumsa, tā sākām kļūdīties. Domāju, ka mani draugi, kas sekoja mums līdz pēc GPS raidītāja signāliem, nosmējās, redzot, kā mēs brīžiem maldījāmies. Bet lietus gan netraucēja – tas nekad nav traucējis. Pašiem jau liekas, ka rezultāts mums ir diezgan čābīgs, jo naktī pārāk daudz zaudējām. Mums bija labi saplānota distance ar stundu handikapā, ar cerību, ka varēsim vēl papildus paņemt neieplānotos punktus, taču tumsā sākās „jautrība”. Ne tā virzienu paņēmām, ne tā kompasam azimutu nolasījām. Vai esam apmierināti? Īsti nē!” pēc finiša atzina Eiropas čempionāta bronzas medaļnieks Alberts Jasāns no komandas „Laid mums tur laimē diet”.
Par Eiropas čempioniem jauktajās komandās kļuva Krievijas sportisti „Team Blizzard” Natālija Zimina, Igors Manžanijs un Oļegs Kaļiņins (398 punkti), veterānu vīru konkurencē zelta medaļas izcīnīja Einārs Masteiko un Jānis Viškers (komanda „Onkuļi”, 348 punkti), sudrabs Jevgēņijam Bondinam un Pēterim Druķim („Auseklis”, 341), bet bronza Viesturam Šlosbergam un Renāram Skudram („Bez stresa”, 337). Sieviešu konkurencē Eiropas čempionu godā tika kronētas igaunietes Piibe Tammemäe un Hannula-Katrin Pandis (334 punkti), otrajā vietā Ukrainas sportistes Olena Dotsenko un Olha Čeberakha (322 punkti), bet bronzas medaļa - igaunietēm Marje Viirmann un Airi Alnek, kuras vienlaikus kļuva par Eiropas čempionēm veterānu grupā un superveterānu grupā sievietēm.
No Latvijas sportistiem vēl jāatzīmē komanda „B3” jeb Mārtiņš un Ieva Godiņi, kas ar savāktajiem 319 punktiem kļuva par Eiropas čempionāta bronzas medaļniekiem veterānu grupā jauktajās komandās, Rolands Laveiķis un Guntis Dude – sudraba medaļa superveterāniem vīriem, Jānis Nagelis un Baiba Ozola, kas kļuva par Eiropas čempioniem superveterānu konkurencē jauktajās komandās, Iveta Zāģere un Velga Buša – sudrabs sieviešu veterānu un superveterānu grupās, Ligita Grunde un Alīda Ābola – Eiropas čempiones ultraveterāniem sievietēm un bronza superveterānu grupā, Viesturs Ziedins un Gunta Lebedoka – Eiropas čempioni ultraveterānu jauktajās komandās, Juris Drunka un Helmuts Lukačovs – sudrabs ultraveterāniem vīriem, Elīna Krēmere un Andris Pumpurs – bronzas medaļa junioriem jauktajās komandās, Volli Kukk un Ruta Kuka – sudrabs ultraveterāniem jauktajās komandās -, un Māra Bolšteina un Velta Zjatkova – šo sacensību vecākās dalībnieces kļuva par Eiropas vicečempionēm ultraveterāniem sievietēm.
Rogainings ir viens no orientēšanās sporta sacensību veidiem, kas radies 1976. gadā Austrālijā, kad Viktorijas štatā norisinājās pirmās sacensības, un tā nosaukums cēlies no triju šī sporta veida izgudrotāju vārdu pirmajiem burtiem – RO(d), GAI(l) un NE(il). Rogainings ir komandu sporta veids, kur dalībniekiem noteiktā kontrollaikā ir jāapmeklē kartē atzīmētie kontrolpunkti ar mērķi savākt pēc iespējas lielāku ieskaites punktu summu. Kontrolpunkti ir izvietoti plašā, mežainā apvidū, un tiem ir dažādas vērtības, tāpēc pirms starta krietnu brīdi aizņem komandas stratēģijas izstrāde – vai doties uz vieglākajiem, bet ne tik vērtīgajiem, vai tieši otrādi – apmeklēt vērtīgākos, bet grūtāk sasniedzamos punktus. Komandas dalās vairākās grupās pēc vecuma un dzimuma – juniori, OPEN klase, veterāni, superveterāni un ultra veterāni. Klasiskie čempionāti parasti ir ar 24 stundu kontrollaiku, kad labākās komandas pieveic pat vairāk nekā 100 kilometrus.