Sirmais piektajā mēģinājumā šķēpu raidīja 86,66 metrus tālu, kas viņam ir jauns personiskais rekords, iepriekšējo rekordu pārspējot par pieciem centimetriem.
Pirms piektā metiena Sirmais atradās trešajā pozīcijā, jo pirmajā mēģinājumā šķēpu viņš aizmeta 81,86 metrus tālu, tobrīd arī kļūstot par līderi.
Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.
Sirmajam izdevās teicama sērija, jo četri no sešiem metieniem bija tālāki par 80 metriem. Otrajā mēģinājumā viņa rezultāts bija 81,36 metri, trešajā 80,88, bet ceturtajā 78,36 metri, kam sekoja zelta metiens. Savukārt pēdējā mēģinājumā, jau esot Eiropas čempiona godā, Sirmais rīku aizmeta 75,57 metrus tālu.
Otrajā metienu sērijā par līderi kļuva Rūskanens, Sirmu nobīdot uz otro vietu, bet trešajā sērijā viņus apsteidza Veselijs. Tomēr pēdējais vārds šajās sacensībās piederēja Sirmajam, kurš izdarīja teicamu metienu, jau izlaižot šķēpu no rokām saprotot, ka būs labs rezultāts.
Pēc sacensībām 24 gadus vecais Latvijas šķēpraidis, kuram joprojām pieder pasaules junioru rekords (84,69), neslēpa emocijas, saņemot apsveikumus ne tikai no Latvijas izlases vadības, bet arī savas draudzenes Līnas Mūzes, kura ceturtdien startējot kvalifikācijas sacensībās, guva kājas traumu.
"Jau iesildoties varēja just, ka Zigismunds ir ļoti labi noskaņojies, jo šķēps lidoja tālu un arī sacensībās viņam viss sanāca ideāli. Atzīstams sniegums," intervijā Latvijas Televīzijai prieku pauda izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs.
Līdz šim Sirmā lielākie panākumi bija uzvaras Eiropas U-20 un Eiropas U-23 čempionātos, kā arī divas bronzas medaļas Pasaules studentu spēlēs. Tāpat viņam kopš 2011.gada pieder pasaules junioru rekords.
Tomēr pēdējos gados viņam ar labiem rezultātiem nesekmējās, tāpēc pērnā gada sākumā viņš un Mūze sāka sadarbību ar 1991.gada pasaules čempionu somu Kimmo Kinnunenu, atstājot savu ilggadējo treneri Valentīnu Eiduku.
Sirmā izcīnītā zelta medaļa Latvijai Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir trešā, jo 2006.gadā 110 metru barjersprintā uzvarēja Staņislavs Olijars, bet 2010.gadā tāllēkšanā triumfēja Ineta Radeviča. Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Savukārt leģendārais Latvijas šķēpraidis Jānis Lūsis, startējot zem PSRS karoga, Eiropas čempionātā savulaik triumfēja pat četras reizes, uzvarot 1962., 1966., 1969. un 1971. gadā.
Vēl maija beigās Sirmais nespēja pārsniegt 72 metru atzīmi, tomēr jūnijā viņš pēkšņi sasniedza sportisko formu - vispirms "Ventspils šķēpos" izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu (83,00 metri), šķēpu raidot 83,95 metru tālumā, turklāt arī katrās sacensībās viņš bijis tālāks par 80 metriem.
Savukārt trešdien kvalifikācijā Sirmais pirmajā metienā šķēpu raidīja 82,96 metru tālumā, kas bija piektais labākais rezultāts un reizē izpildīts kvalifikācijas normatīvs.
Latvijas Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas nu ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs un Olijars, Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas skrējēja Gunta Latiševa-Čudare ceturtdien pusfinālā sasniedza savu šīs sezonas labāko rezultātu, taču ar to bija par maz, lai iekļūtu 400 metru skrējiena finālā.
Latiševa-Čudare finišēja pēc 53,11 sekundēm, kas viņai deva priekšpēdējo septīto vietu skrējienā, bet sacensības viņa noslēdza 20.vietā 31 dalībnieces konkurencē.
Tikmēr 1500 metru skrējienā finālā neizdevās iekļūt Dmitrijam Jurkevičam, kurš savā priekšskrējienā, finišējot pēc trīs minūtēm un 43,44 sekundēm, ieņēma septīto vietu, bet automātiski tālāk tika trīs ātrākie. Jurkevičs kopvērtējumā ieņēma 23.vietu 37 dalībnieku konkurencē, bet lai tiktu finālā viņam vajadzēja finišēt par astoņām sekundes desmitdaļām ātrāk.
Savukārt ceturtdien rīta sesijā Latvijas rekordiste šķēpmešanā sievietēm Madara Palameika iekļuva finālsacensībās, kur tika arī Elvijs Misāns trīssoļlēkšanā. Tikmēr pārējās divas Latvijas šķēpraides startēja neveiksmīgi, jo Līna Mūze pirmajā metienā guva traumu, bet Sinta Ozoliņa finālā neiekļuva, sacensības noslēdzot 14.vietā, no labāko divpadsmitnieka atpaliekot par 55 centimetriem.
Palameika, startējot B kvalifikācijas grupā, pirmajā mēģinājumā šķēpu raidīja 56,18 metrus tālu, taču otrajā viņa rezultātu krietni uzlaboja, sasniedzot 59,71 metra tālumu, kas tobrīd viņai ļāva pakāpties uz sesto vietu kopvērtējumā. Savukārt no pēdējā metiena izpildīšanas Latvijas rekordiste atteicās, jo tobrīd jau bija skaidrs, ka viņa tikusi 12 finālistu vidū.
Tikmēr Mūze un Ozoliņa sacensības aizvadīja neveiksmīgi. Mūze pirmajā metienā guva ceļgala saišu traumu, un, kā vēlāk atklāja Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs, savainojums ir tik nopietns, ka tas liegs Mūzei startēt augustā gaidāmajās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Mūze A grupas kvalifikācijas sacensību pirmā metiena laikā pagrieza potīti un pēc raidījuma izdarīšanas pakrita. Latvijas sportiste šķēpa mešanas sektoru nespēja atstāt pašas spēkiem, tādējādi bija nepieciešama medicīnas personāla palīdzība.
"Līnai ir problēmas ar ceļgalu. Diagnozi pateiks vēlāk, bet izskatās, ka tā varētu būt krustenisko saišu trauma. Esmu klāt, un gaidām transportu uz slimnīcu. Līnai šī sacensības ir beigušās, un domāju, ka olimpiskais gads arī. Nevaru rast kādu izskaidrojumu, bija ātrs skrējiens, pagriezās potīte, un tas viss aizgāja uz ceļgalu. Viss bija kārtībā, Līna bija labā formā," telefonsarunā Latvijas Televīzijai teica Miļkevičs. Vēlāk viņš gan norādīja, ka rentgenā nekādi lūzumi netika atklāti, tomēr sportistei tiks veiktas padziļināta traumētās vietas pārbaude.
Tikmēr Ozoliņa, kura arī startēja A grupā, pirmajā piegājienā šķēpu raidīja 57,01 metra tālumā, otrais mēģinājums viņai bija nesekmīgs, bet trešajā latviete savu rezultātu uzlaboja par 57 centimetriem. Kvalifikācijas A grupā Ozoliņa ieņēma 11.vietu, bet kopvērtējumā palika 14.vietā 34 dalībnieču konkurencē.
Lai iekļūtu finālsacensībās, Ozoliņai vajadzēja mest par 55 centimetriem tālāk.
Tāpat ceturtdien Latvijas atlēts Elvijs Misāns kvalificējās Eiropas čempionāta finālam trīssoļlēkšanā. Misāns pirmajā mēģinājumā lēca 16,50 metru tālumā, bet nākamajos divos piegājienos latvietis pārkāpa atspēriena dēlīti. Ar rezultātu 16,50 metri Misāns kvalifikācijā ieņēma 11.vietu.
LETA jau vēstīja, ka trešdien arī kārtslēcējs Mareks Ārents izcīnīja vietu finālā, bet tāllēcēja Aiga Grabuste guva traumu, kā dēļ viņas cīņa par olimpisko spēļu normatīvu ir beigusies.
Amsterdamā startēs 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nebūs Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem.
papildināta visa ziņa