Pagājušo sestdien Āžu kalna pakājē Tukuma pusē pulcējās 93 taku skrējēji, lai mestu mēģinātu pievarēt Tukuma novada Āžu kalnu kalnainās un dažās vietās pat stāvās takas. “Vilkaču maratona” idejas autors Signis Vāvere, kurš otro reizi arī bija dalībnieku vidū un iepriekšējo rezultātu uzlaboja par diviem apļiem (veica piecus šoreiz) norāda, ka šajos 13 apļos (13x3,2km) pa Āžu kalna apvidus takām ir jāpievar vairāk nekā 2000 augstuma metri stāvos un ļoti stāvos pacēlumos, iekļaujoties septiņu stundu laika limitā.
Pirms septītā “Vilkaču maratona” starta ar desmito jubilejas sezonas svinošā taku skrējiena “Stirnu buks” organizatora Rimanta Liepiņa gādību notika “Stirnu buku” ciltszīmes - masīvā un 3m augstā ozolkoka bluķa – atklāšana, kā arī labiekārtotas nojumes un ugunskura vietas visiem aktīvajiem Āžu kalna apvidus baudītājiem atklāšanu, kas uzstādīta AS “Latvijas valsts mežiem” sadarbībā ar Tukuma novada pašvaldību.
Kā allaž ātrs sākums bija vienīgajam visu sešu “Vilkaču maratonu” finišētājam Valdim Miezītim, bet līdzšinējam rekordistam pēc kājas traumas diemžēl nācās pēc trešā apļa izstāties. Taču Miezītis šoreiz nebija ātrākais pirmajā aplī, jo viņu apdzina divas reizes trijniekā tikušais Konstantīns Biktimirovs, kurš pēdējā gada laikā vairāk saistībā ar darbu uzturas Somijā un kuram mazāk sanāk trenēties. Biktimirova ātrajam tempam mēģināja turēt līdzi Kristaps Čehovičs, kuram tas bija otrais starts šajā grūtajā maratonā.
Šādi 2018. gada Rīga-Valmiera uzvarētājs Biktimirovs un maija beigās “Stirnu buka” trešajā posmā Ogres Zilajos kalnos desmitniekā tikušais Kristaps Čehovičs uzrādīja ātrāko apļu laikus, skrienot rekordista Gvido Kalniņa tempā, un turējās līderpozīcijās pusdistancē ar dažu minūšu pārsvaru. Tomēr šāda vienam otru dzīšana uz ātru tempu nāca par sliktu, jo Konstantīns ar Kristapu šādā veidā sevi “nokāva”, tempam septītā apļa beigās strauji krītoties un pamazām atvadoties no cerībām uz uzvaru. Ja pagājušā gada Serbijas kalnu taku maratona uzvarētājs Biktimirovs, kurš pērn “Vilkaču maratonā” bija otrais, bet 2020. gadā trešais, beigās finišēja piektajā vietā, tad Čehovičs saglabāja vietu trijniekā un nopelnīja pirmo godalgu vilkacī, atkārtojot to pašiko, ko trīs dienas pirms tam “Izskrien Rīgu” seriālā Grīziņkalnā 5km, proti, 3. vietu.
Tikmēr vietējais skrējējs un 2020. gadā “Stirnu bukā” Vilka distancē par Latvijas vicečempions taku skriešanā kļuvušais Ģirts Dakša, kurš bija prātīgāk sācis, jutās arvien komfortablāk un ar katru apli paskrēja garām saviem priekšā esošajiem konkurentiem, nedaudz negaidīti izvirzoties vadībā jau devītā apļa beigās. Desmitajā aplī 2017. gada trešās vietas ieguvējs Dakša, baudīdams grūto trasi, palielināja pārsvaru pār Biktimirovu un šķita, ka izcīnīs pārliecinošu uzvaru. Taču 11. aplī ātrumā pielika pirmā “Vilkaču maratona” uzvarētājs Dainis Limanāns, kurš no desmitnieka beigām jau bija aizsniedzies līdz trijniekam un sāka atjaunot nelielu intrigu, kas pēc devītā apļa bija pazudusi. Arī 12. aplī Limanāns bija dažas minūtes ātrāks par Ģirtu, taču līdz otrajai uzvarai un Gvido Kalniņa un Jāņa Kūma, kuriem ir divas uzvaras, panākumu atkārtošanai beigās pietrūka minūte un dažas sekundes.
Līdz ar to klātesošo skaļu ovāciju sagaidīts Dakša ar rezultātu 4:30:31 svinēja savu pirmo uzvaru un aiz Kalniņa un 2018.gada uzvarētāja Didža Glušņeva kļuva par trešo visu laiku ātrāko vilkaci. Ģirts trijniekā tika otro reizi un nopelnīja 1250 eiro balvu fondu, kas pienākas uzvarētājam. Dainis Limanāns trešo reizi izcīnīja otro vietu, kopumā ar četrām godalgotām vietām joprojām esot pārliecinošam līderim, jo nākamie sekotāji ir ar divām Top3 vietām – rekordists (4:18:44) un divkārtējais uzvarētājs Kalniņš, divas uzvaras izcīnījušais Kūms, uzvaru un trešo vietu nopelnījušais Dakša, kā arī otro un trešo vietu ieguvušie Biktimirovs un Ronimoiss.
Atzīstamu sniegumu rādīja jaunais Kristofers Kanenbergs, kurš debijā finišēja ceturtais. Labāko rezultātu ar 5. vietu sasniedza arī Mārcis Grīnšteins. Debijā 5 stundās iekļāvās arī 7. vietu ieguvušais Henrijs Lērme. Pirmo reizi septiņiem izdevās šo ļoti grūto maratonu veikt ātrāk par piecām stundām. Pirms to vienās sacensībās bija paveikuši četri (2022. gadā). Rekords bija arī finišējušo dalībnieku skaita ziņā – 67 skrējēji, pārspējot iepriekšējo rekordu par 12, jo 2022. un 2021. gadā tādu bija 55.
“Vilkaču maratonā” ar 9. vietu debitēja arī Rīga-Valmiera rīkotājs, Latvijas taku skriešanas čempionāta 4. vietas ieguvējs 2021. gadā Matīss Vecvagaris. Trīspadsmit no dalībniekiem nedēļu pirms tam bija skrējuši 107km no Rīgas uz Valmieru, no kuru vidus jāizceļ divi, kuri 7 dienu laikā atzīmējās ar ļoti labu rezultātu – abās sacensībās desmitniekā tikušais spēcīgais virves vilcējs un izturībnieks Dmitrijs Ničipors un Valmierā piektais un vilkacī 12. vietā finišējušais Artis Šauriņš. Apsveikumus nopelnīja arī “Stirnu buka” trašu veidotājs un “Vilkaču maratona” viens no rīkotājiem Gints Konošonoks, kurš ar ceturto piegājienu pievarēja grūto maratonu (6:26:32) un kuram 2017. gadā līdz tā paveikšanai pietrūka 17 ar pusi minūšu.
Kaut arī apļus veica labā tempā un gan spēka, gan laika šķita vēl pietiekoši, tomēr pēc devītā apļa nolēma izstāties līdere Ramute Varnelite no Lietuvas. Tas devu iespēju pie uzvaras tikt Latvijas skrējējām. To savā debijā izmantoja Zane Tilta-Kūma, kura ar rezultātu 6:11:34 kļuva par trešo visu laiku ātrāko sieviešu konkurencē. Par Zani ātrāk šo trasi ir veikušas divkārtējā uzvarētāja Linda Boldāne un rekordiste (4:52:11) Anete Švelpe, kura tagad ir bērna gaidībās, bet tik un tā bija klāt un atbalstīja dalībniekus.
Desmit minūtes aiz uzvarētājas arī debijas reizē godalgoto trešo vietu tāpat kā pirms dažiem gadiem Rīga-Valmiera un pērn “Taisnais” maratonā pa veco Rīga-Ērgļi dzelzceļu izcīnīja Lita Dzelme. Savukārt 3:20 par viņu ātrāka bija un otro gadu pēc kārtas otro vietu izcīnīja Dace Tetere (6:17:48).