"Tas laikam būs par mani teikts, kad vēl turpināju spēlēt," atsmej Irbe. "Ja nopietni, Teodoram padomus devu tikai retos gadījumos, kad tik tiešām redzēju, ka kaut ko vajag pamanīt. Citādi neredzēju iemeslu lauzt to, kas lieliski darbojas. Pirmajā sezonā es iemācījos pacietību. Ar jaunajiem ir nedaudz savādāk, bet arī viņu spēlē cenšos īpaši nejaukties. Viņu līmenis arī ir ļoti augsts, jo citādi viņi līdz NHL nebūtu nokļuvuši."Artūru paķircinu, vai viņam trenera diploms ir, un saņemu apstiprinājumu, ka tik tiešām nav. Latvijā Irbe ar bērniem nevarētu strādāt! "Paldies Dievam NHL vairāk ņem vērā praksi, nevis grāmatvedības papīrus. Man ir paveicies, ka aiz okeāna ir šāda pieeja. Es vairāk vados pēc savas pieredzes un saviem novērojumiem. Esmu autodidakts. Man bija daži treneri, bet viņi pieslēdzās epizodiski. Pašam nācās veidot savu stilu. Pirmos nopietnos padomus saņēmu tikai Latvijas izlasē no Vitālija Samoilova."_**Pilnu interviju ar Artūru Irbi lasiet laikraksta Diena jaunākajos numuros!**_
