“Ir labi. Aptuveni šādu rezultātu arī plānojām,” rezumējumu iesāka Jānis Leitis, kuram vienīgajam jau bija pieredze notikušā rezumēšanā Eiropas čempionātā. Divi stafetes dalībnieki Jānis Mezītis un Sandis Sabājevs pēc skrējiena pa finiša taisni soļoja atpakaļ uz ģērbtuvēm, nezinot, ka liela mēroga mačos obligāts nosacījums ir iziet cauri mediju zonai. Tiesnesis abus novirzīja pareizajā virzienā. “Vajadzēja tomēr būt rezultātam 40,00 sekundes,” Paņķins pielaboja Leiti. Mezītis norādīja uz stafetes skrējienu specifiku. “Paskatīsieties protokolā un ieraudzīsiet, ka pasaules čempionātu un olimpisko spēļu dalībnieki poļi ir aiz mums (Polija nefinišēja – aut.).”
Sandim Sabājevam pirmais starts šāda līmeņa sacensībās bija papildinājis optimisma devu. “Jāturpina strādāt un tad jau arī vēl būs iespēja skriet šādā līmenī.”Vai jau nākamgad pasaules čempionātā Maskavā? “Kāpēc ne?” ar pretjautājumu atbildēja Sabājevs. Reālāk Latvijas kvarteta izredzes vērtēja Panķins. “Tas tomēr nav reāli. Tad ir jāskrien 38,50 sekundēs.”
Leitis izvērtējumu beidza uz emocionālas nots. “Skrējām arī par Ronaldu Arāju, kuram vakar tika izdarīta ahileja operācija. Viņš piezvanīja un teica, ka domās būs kopā ar mums.”