Kas pamudināja par treneri izvēlēties Somijas speciālistu?
Līna. Vispirms jau tas bija vecums un olimpiskās spēles, kas pamazām tuvojas. Abi esam sasnieguši gadu skaitu, kad varam kaut ko pamainīt. Tā kā abi darbojamies kopā, tad mums arī ir vieglāk izbraukāt uz Somiju. Ar Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu ir iespēja to visu finansiāli īstenot. Mums palīdz arī menedžeris no Igaunijas Aivars Karatams, kurš mūs virzīja uz to, lai izvēlamies Somijas treneri.
Zigismunds. Bija vēl varianti - Igaunijas, Baltkrievijas un vēl citi treneri. Tiklīdz viņam pajautājām, ka vēlamies mainīt treneri, tā arī viņš sāka meklēt.
L. M. Viņš arī mūs iedrošināja, sakot, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.
Z. S. Pēc menedžera domām, šis arī bija piemērotākais laiks trenera maiņai. Esam izauguši no U-23 sportistu vecuma, un līdz olimpiādei vēl ir divi gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai mums viss izdotos.
Cik ilgi jau trenējaties pēc Kinnunena plāna?
Z. S. Sešus mēnešus. Esam jau bijuši uz pāris treniņnometnēm Somijā. Tur trenējāmies kopā ar Somijas izlases dalībniekiem.
L. M. Zigismunds, piemēram, kopā ar Tero Pitkemeki (2007. gada pasaules čempions - aut.) aizvadīja treniņus kā viņa partneris, kopā izpildot daudzus vingrinājumus.
L. M. Smieklīgi jau bija, kad sākumā izklāstījām mūsu finansiālo stāvokli. Kimmo pajokoja par simt trušiem ezerā. Somiem esot tāds joks, ka nauda ir tas pats, kas simt trušu ezerā. Viņiem mēnešalga sasniedz 5000 eiro. Kimmo teica, ka viņam ir gods mūs trenēt. 2013. gadā Tamperē viņš klātienē redzēja mūsu uzvaru Eiropas U-23 čempionātā. Toreiz arī mūs apsveica. Nezinu, ko viņš tad domāja, bet mums bija patīkami no Kimmo dzirdēt labus vārdus. Kad Zigis aizbrauca uz Somiju, visi gribēja ar viņu nofotografēties. Treneri gribēja ar viņu parunāties. Ziga sasniegumus Somijā novērtē.
Cik noprotu, Kinnunens vēlas jūs pacelt augstākajā līmenī arī pieaugušo konkurencē?
Z. S. Tā arī ir, jo šogad U-23 vecuma grupā vairs nevarēsim startēt. Var teikt, ka atkal viss ir jāsāk no jauna. Būs citi - spēcīgāki - konkurenti.
L. M. Psiholoģiski esam tikuši tam pāri. Saprotam, ka sākas jauns posms. Tā sauktais bērnu līmenis ir beidzies. Uzskatu, ka tajā mēs sevi labi parādījām. Kimmo mani atceras vēl no Kanādas laikiem (2010. gadā Kanādas pilsētā Monktonā pasaules junioru čempionātā Mūze izcīnīja otro vietu - aut.). Interesanti, ka viņam jau bija visu mūsu metienu videoieraksti gan pasaules, gan arī Eiropas junioru čempionātos. Kad mēs tikai pajautājām, vai varēsim pie viņa trenēties, Kimmo jau bija izpētījis tehniskās nianses un zināja, kas mums būtu jāuzlabo.
Z. S. Tas bija nedaudz šokējoši. Viņš bija pamatīgi izpildījis mājasdarbu.
Seši mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai jau varētu izdarīt secinājumus, kāda ir atšķirība treniņu procesā Latvijā un Somijā?
L. M. Izmantojamās tehnikas ziņā somi mums ir tālu priekšā.
Z. S. Viņiem ir datori un speciāla spēka mērīšanas iekārta. Uz plāksnes metiena brīdī novietojot kāju, var uzzināt, ar kādu spēku tas izdarīts, cik ātri štopera kāja tiek atrauta no plāksnes un kādā leņķī kāja bijusi novietota. Ir arī speciāli šķēpi ar ievietotu sensoru. Tas palīdz noteikt paātrinājumu un izmešanas leņķi.
L. M. Somiem ir daudz profesionālāka pieeja, bet viņi atzīst, ka vācieši tehnikas ziņā ir aizgājuši vēl tālāk uz priekšu. Vācijā esot jaunāka tehnika, kas ļauj vēl precīzāk noteikt visas šīs nianses.
Kad pirmoreiz redzēsim, vai Kinnunens ir strādājis pareizajā virzienā?
Z. S. Sezonas galvenajās sacensībās pasaules čempionātā. Mums pilnībā ir izstrādāts plāns līdz 2016. gada olimpiskajām spēlēm.
L. M. Un vēl šosezon vajadzēs izpildīt olimpisko normatīvu. Man tas būs svarīgākais. Gandrīz katru vingrinājumu izpildot, es tomēr jūtu, ka man rokā ir skrūves. It kā kaut kas iekšā nokrakšķ... Šai traumai galvenokārt netieku pāri tīri psiholoģiski.
Visu interviju ar Latvijas šķēpmetējiem Zigismundu Sirmo un Līnu Mūzi lasiet pirmdienas, 12.janvāra, avīzē Diena!