Latviskā dažādība

Kamēr valstī nebūs normālas jauniešu sporta programmas skolas līmenī, īpaši vieglatlētikā, tikmēr mums atliek prieāties par atsevišķām medaļām, jo patīk vai nē vieglatlētika ir visam pamats. Pretējā gadījumā mums isa sporta sistēma balstīta uz cilvēku, sportistu, treneru un vecāku fanātismu un naudas makiem. Šādi cilvēki tiemšām ir pelnījuši ordeņus, nevis tie kas ālējoties sagaida olimpiešus un dēvē tos par saviem varoņiem. Un dīvainas man šķiet vēsmas, ka sakarā ar ekonmisko situāciju sportistiem varētu neizmaksāt prēmijas vai izmaksāt mazākas, ja tas tā tad tas nu ir pilnīgs idiotisms. Kad beidzot Latvijas valsts sāks normāli atbalstīt sportu jaunatnes vidū?

Hmmm, vai ir papildus informācija?? Vajadzētu nodot KNAB!

Pie visa vainīga ir korumpētā un savtīgā LOK, kā arī IM mazspēja izstrādat normālu programmu.

Un LOK arī līdz fanātismam kopj savu un Kalvīša un dēlu stūrīti!

Arī sportā notiek valsts līdzekļu izzagšana, jeb funkcionāru vārdiem sakot- apgūšana. Vai kāds ir painteresējies, par algām LOK augšgalā, prēmijām un komandējumu naudām. Ģimenes māju kādu uzcēla E. Fogelis Siguldā, nu piedodiet pat ar ļoti labu algu tas ir grūti, pie tam jāpiemin ka E.Fogelis ir vienīgais apgādnieks ģimenē. Jau tālajos 90-tajos sportistu naudu tērēja uz nebēdu un nebaidoties.

Nebrīnos, ja līdzīgi mēs drīz sāksim runāt arī par tādu lietu, kā ķīniešu cīņas māksla ušu. Šogad ir pirmais olimpiskais gads, kad ķīniešu ušu kļūst par oficiālu olimpisko sporta veidu. Jau no 90to gadu sākuma atsevišķi Latvijas puiši šo cīņas veidu ir saviem spēkiem centušies nest pasaulē - gūtas gan izcilības balvas sacensībās Ķīnā, gan dažāda kaluma medaļas Eirāzijas un Amerikas kontinentos. Manuprāt, ja valsts iestādēm būtu patiesa interese pozitīvā veidā nest Latvijas vārdu pasaulē, sava sporta veida entuziastiem, kuri ar rezultātiem ir pierādījuši savu potenciālu, vajadzētu sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu! Diemžēl, bet reizēm šķiet, ka attiecīgajām valsts iestādēm ir pavisam citi mērķi. Mēs protam radīt milzu ažiotāžu par savām iespējām olimpiādē, bet pēc tam tas viss plīst kā ziepju burbulis un vainīgie izrādās sportisti, kas trenējušies kaut kur pagrabos, nevis ierēdņi, kas atbild par sporta attīstību Latvijā.

Te nav nekāds sakars ar valdību. Pat ja valdība iedotu katrai federācijai prasīto naudas summu, tas negarantētu rezultātus. Vajadzīgi talantīgi sportisti, zinoši treneri, iespējas trenēties, medicīniskais un psiholoģiskais atbalsts, sponsori, kā arī atbalstoši līdzjutēji. Runājot par pēdējo, varu teikt, ka Latvijas līdzjutējs nefano ne par kādu sporta veidu, ne pa sportistu, Latvijas līdzjutējs fano par SASNIEGUMIEM. Tas nozīmē, ka Latvijas līdzjutējs ar prieku skatās pludmales volejbolistu spēles Pekinā, priecājas par uzvarām, skumst par zaudējumiem, bet nav tāds, kas visu sezonu seko līdz mūsu sportistu sasniegumiem, kur nu vēl apmeklē tos ārvalstīs.

Mēs apskaužam Igauniju, kurai ir tāds prezidents, par kādu neiedrošināmies pat sapņot! Arī attiecībā uz sportistu atbalstu Keiselam pilnīga taisnība. Taisnība nav tiem, ka mums ir tāda valdība, kādu esam pelnījuši - mēs esam pelnījuši valdību, kurā strādātu valstsvīri. Kāpēc tā nenotiek? - atbilde jāatrod katram, tad arī kāroto dabūsim. Ne āytrāk.

esmu lepna!

pilniibaa piekriitu keiselam