Tādu lēmumu Ģenerālā asamblejas sēdē atklātā balsojumā atbalstīja 49 no 57 balsstiesīgajiem delegātiem, pret bija viens, bet septiņi delegāti no balsošanas atturējās.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) noteikumos rakstīts, ka sportists, kurš maina pilsonību, bez savas valsts atļaujas trīs gadus nevar piedalīties olimpiskajās spēlēs. SOK izpildkomiteja šo termiņu var saīsināt vai atcelt, ja tam piekrīt abu valstu olimpiskās komitejas un attiecīgā sporta veida starptautiskā federācija. Piektdienas balsojums nozīmē, ka Rimšaite varēs piedalīties tikai 2016.gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Rimšaite, kam svētdien būs 24.dzimšanas diena, dažus mēnešus pēc pārcelšanās uz Krieviju Maskavā apprecējās. Krievijas izlasi starptautiskajās sacensībās viņa pārstāv no pagājušā gada aprīļa, bet pērnruden viņai ar īpašu Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojumu tika piešķirta Krievijas pilsonība.
Lietuvas modernās pieccīņas federācijas prezidents Viktors Majausks bija solījis atkāpties no amata, ja Ģenerālā asambleja atļautu Rimšaitei Londonā pārstāvēt Krieviju. Pēc viņa teiktā, sportiste piekrāpusi ne vien savu treneri, federāciju, Lietuvas Nacionālo olimpisko komiteju, bet arī Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, kas viņai pasniegusi Slavas ordeni.
Pret atļauju Rimšaitei Londonā pārstāvēt Krieviju balsojusi arī Sidnejas Olimpisko spēļu čempione šaušanā Daina Gudzinavičūte.
"Es negribētu Donatu saukt par nodevēju. Nesaskatu šeit briesmīgu traģēdiju. Jādomā, daudzi piekritīs, ka visus aizskāra un satricināja nevis viņas rīcība pēc būtības, bet forma," viņa sacījusi. "Šī aizbraukšana drīzāk atgādināja bēgšanu, pirkšanas - pārdošanas darījumu. Līdz pat šim brīdim tas viss balstās uz stiprākā tiesībām. Ja mēs ļausim Donatai Rimšaitei startēt Londonas olimpiskajās spēlēs, uzvarēs nevis Olimpiskā harta, bet stiprākais. Es vēlu viņai sekmes nākamajās olimpiskajās spēlēs un balsošu pret."
Savukārt Lietuvas Vieglatlētikas federācijas prezidents Eimants Skrabulis izteicis domu, ka Rimšaites aizbraukšna no Lietuvas liek pārdomāt, vai pašu valsts sporta sistēmā viss ir pilnīgā kārtībā. "Vai esam darījuši visu, lai mūsu sportisti būtu novērtēti tā, kā viņi to pelnījuši?" viņš vaicājis, aicinādams kritiski izvērtēt, kas būtu darāms, lai nākotnē nepieļautu šādus gadījumus. "Mums jāpacīnās par Lietuvas sportu tā, kā mūsu labākie sportisti cīnās pasaules arēnās."
Ceturtdien Lietuvas nacionālā olimpiskās komiteja saņēma Eiropas Modernās pieccīņas konfederācijas ģenerālsekretāres vēstuli ar lūgumu atļaut pašai Rimšaitei piedalīties Ģenerālās asamblejas sēdē, bet noraidīja šo lūgumu. Tomēr sportiste ieradās uz sēdi un galu galā viņai tika atļauts tajā piedalīties.
Pati Rimšaite, uzrunājot Ģenerālo asambleju, uzsvērusi, ka uz Krieviju viņu aizvedusi mīlestība. "Mīlu cilvēku, ar kuru dzīvoju. Jā, esmu sportiste, bet esmu arī cilvēks un visupirms sieviete. Jaunas sievietes dzīves mērķis ir ģimene.
Domāju, ka tā ir lielākā vērtība. Neesmu atteikusies no Lietuvas pilsonības, neesmu mainījusi vārdu. Lai kādu valsti es pārstāvētu, (..) visi zinās, ka es esmu Donata Rimšaite, kas cēlusies no Lietuvas. Es nekad neesmu atteikusies no savām saknēm," viņa sacījusi. Zāli Rimšaite atstāja pirms balsošanas.
Tikmēr Lietuvas nacionālās olimpiskās komitejas prezidents Artūrs Poviļūns žurnālistiem paudis viedokli, ka Rimšaites laulības Krievijā patiesībā ir tikai aizsegs viņas pārbēgšanai. Pēc Lietuvas mediju ziņām, sportiste Maskavā izgājusi par sievu pie kāda bijušā pieccīņnieka, bet viņa vārdu neizpauž arī Krievijas prese, kuru pati Rimšaite esot lūgusi neradīt lieku stresu viņas personiskajā dzīvē.
Lietuvas pieccīņniece Laura Asadauskaite, kam Rimšaites piedalīšanās Londonas olimpiskajās spēlēs varētu radīt nopietnu konkurenci, nesen portālam "Balsas.lt" gan izteicās, ka tad, ja lēmums būtu jāpieņem viņai, viņa šādu atļauju dotu. "Ne man par to jālemj, bet iespēja jādod visiem," viņa sacīja.