Vispirms tas attiecas uz optimālā sešnieka atrašanu. Toma Šmēdiņa pārkvalificēšana par libero otrajā mačā gan palīdzēja uzlabot servju uzņemšanas kvalitāti. Tomēr viņa aizstājējs Jevgeņijs Grimailovs uzbruka tikai ar 38,5% efektivitāti, uzdodot mīklu trenerim pirms trešās spēles - kā rīkoties šoreiz?
Otrkārt, pirmajās divās spēlēs Lāse-R uzbrukums darbojās daudzveidīgāk. Kvalitatīva pirmā piespēle saspēles vadītājam Denisam Petrovam bieži ļāvusi vērpt rezultatīvas kombinācijas, aktīvi iesaistot spēlē pirmā tempa uzbrucējus. Pretiniekiem lielāks bijis gan kļūdu, gan sīkā brāķa procents, tāpēc uzbrukumi biežāk tika virzīti uz tīkla malām. Ja šai ziņā kuldīdzniekiem izdosies panākt uzlabojumu, rīdzinieku bloķētāji varētu zaudēt pārliecību, kas čempioniem bija raksturīga iepriekšējo maču izšķirošajos mirkļos.
Pērn pirms finālsērijas ceturtā mača Rīgā rezultāts bija 2:1 Lāse-R labā un viss jau bija sagatavots čempionu titula svinēšanai. Toreiz torte palika neapēsta. Redzēs, vai vēsture atkārtosies.