Intervijas fragments. Visu sarunu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!
Ir pagājušas jau četras dienas kopš olimpiskā starta. Kādas tagad ir izjūtas, jo sākumā bija pat asaras par ceturto vietu un palikšanu viena soļa attālumā no medaļas?
Vēl jau visu laiku galvā grozās tā doma, ka varēja un vajadzēja uztaisīt un ka vajadzēja pacensties vairāk. It kā jau pirmā olimpiāde, un visi saka, ka ļoti labi. Arī es pati priecājos par iegūto vietu, bet, kad es padomāju, ka varēju iegūt medaļu, tad ir tāda sajūta.
Vairāk laikam sāp nepaceltie 110 kilogrami nekā viens zaudētais mēģinājums raušanas disciplīnā…
Jā, tā arī ir. Raušanā tas nebija tik traki, jo bija vēl divi gājieni un es uzrādīju labu rezultātu. Vairāk mani neapmierina rezultāts grūšanā, jo es pati arī vēlējos pacelt 110 kilogramus.
Ar treneri Eduardu Andruškeviču vēlreiz pārrunājāt situāciju, kad pārsniegtā laika limita dēļ neieskaitīja vienu raušanas mēģinājumu?
Viss notika tāpēc, ka tiesneši laikā nepieteica svaru. Laika skaitītājs jau bija ieslēgts, bet viņi tikai turpināja mainīt svaru, un man nebija šādiem gadījumiem paredzētās minūtes. Kad es izgāju uz grīdas, bija palikušas tikai septiņpadsmit sekundes. Kamēr es visu izdarīju, laiks pagāja. Svaru es pacēlu jau pēc laika.
Lēmumu sākuma svaru pārsaukt pieņēma treneris vienpersonīgi, vai arī viņš konsultējās ar tevi?
Sākumā pirmajam mēģinājumam pieteicām 85 kilogramus. Iesildīšanās laikā man viegli un labi gāja, tad arī kopīgi izlēmām, ka varu sacensības sākt ar 87 kilogramiem. Treneris ļoti laicīgi pierakstīja izmainīto svaru, vienkārši tiesneši vēlu noreaģēja.
Kāpēc šis bija pēdējais starts svara kategorijā līdz 53 kilogramiem?
Man jau tagad bija grūti noturēties šajā svara kategorijā. Treneris saka, ka ir maz iespēju smelties spēka, jo nevaru kārtīgi paēst. Tāpēc ir jāiet uz nākamo kategoriju, lai arī rezultāts augtu.
Nākamajā svara kategorijā, lai cīnītos par medaļu, būs jāceļ krietni vairāk?
Jā, un pirmais starts svara kategorijā līdz 58 kilogramiem man būs decembrī Eiropas junioru čempionātā Izraēlā. Treneris teica, ka būs labi, ja es raušanā pacelšu 95 vai 96 kilogramus. Tam nevajadzētu būt ļoti grūti, jo svara kategorijā līdz 53 kilogramiem mans labākais rezultāts bija 92 kilogrami. Grūšanā jau vajadzētu vismaz mēģināt pacelt 115 kilogramus. Iesākumam tas būtu labi. Ja skatāmies tālāk uz priekšu, tad nākamajā kategorijā raušanā labs rezultāts būtu 100, 103 kilogrami vai vēl uz augšu, bet grūšanā jau 130-135 kilogrami. Tas būtu jau ļoti labs rezultāts.
Kādi ir plāni pēc skolas beigšanas?
Es ļoti vēlētos mācīties par fizioterapeiti. Pēc skolas uzreiz tas nebūs iespējams, jo būs svarīgi trenēties, lai sagatavotos visām nākamajām sacensībām. Es gan skatīšos, kā viss iegrozīsies, jo turpmāk sacensību skaits samazināsies. Junioriem gadā ir četras svarīgas sacensības, savukārt pieaugušo konkurencē lielie mači ir tikai divi. Pavasarī notiek Eiropas, bet rudenī - pasaules čempionāts. Varbūt būs iespēja apvienot treniņus un mācības. Ja tāda iespēja pavērsies, es noteikti sākšu mācības.
Vai tiešām nākamajā dienā pēc Rio starta jau septiņos bija rītarosme?
Bija un arī divi treniņi pēc tam. Rītarosmē bija vairāk iesildīšanās vingrinājumu - pabraucu ar riteni, pastaipījos un izpildīju dažus vingrinājumus pie trenažiera.
Pēc sacensībām negribas vismaz vienu dienu atpūsties?
Esmu jau pieradusi pie šāda ritma, tāpēc man tas liekas normāli. Ja ir iespēja, pēc sacensībām mums vienmēr nākamajā dienā ir treniņi. Bieži vien gan nesanāk trenēties, jo nākamajā dienā lidojam mājās no sacensībām. Kad atlidojam, tad gan ir treniņš.
Cik nedēļā ir brīvu dienu?
Pilnībā brīvas dienas nedēļā man nav. Arī svētdienā ir treniņš, bet tāds atvieglots, kad strādājam pie citām muskuļu grupām. Tad nav klasisko svarcelšanas vingrinājumu.